Citi uzskata, ka ES savi bruņotie spēki nemaz nav nepieciešami, jo gandrīz visas bloka dalībvalstis iekļaujas NATO, kas, pateicoties alianses vadošās locekles - ASV - militārajai varenībai, ir Eiropas drošības garants. Politiķi un eksperti uzsver, ka eiropiešiem beidzot vajadzētu pildīt NATO kritērijus un atvēlēt aizsardzībai divus procentus no savu valstu iekšzemes kopprodukta.
Krievija vēlas skaidrojumu
Ideju par ES armiju Ž. K. Junkers izklāstīja intervijā, ko svētdien publicēja vācu laikraksts Bild am Sonntag. EK vadītājs uzsvēra, ka vienotas ES armijas misija būtu ātri reaģēt uz ārēju apdraudējumu bloka dalībvalstīm un tā kaimiņvalstīm. «Tā liktu Krievijai saprast, ka mēs nopietni izturamies pret Eiropas Savienības vērtību aizsardzību,» sacīja Ž. K. Junkers.
EK šonedēļ informēja, ka ES dalībvalstu vadītāji jautājumu par ES armijas izveidošanu apspriedīs jūnijā paredzētajā samitā Briselē. «ES dalībvalstīm ir jēga apvienot militārās un aizsardzības iespējas,» teikts EK paziņojumā. «Potenciāli šāda sadarbība aizsardzības sfērā ļaus ieekonomēt līdz 120 miljardiem eiro gadā.»
Krievijas Ārlietu ministrija gribētu, lai Brisele paskaidro Ž. K. Junkera plānu. «Mēs vēlētos saprast, ko šī ideja nozīmē, jo Eiropas politiķi šo jautājumu dažādos līmeņos ir cilājuši pēdējos 30 gadus. Bet ir grūti uzminēt, ko Junkera kungs domā šoreiz,» Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksejs Meškovs teica ziņu aģentūrai Interfax.
Savukārt Krievijas Valsts domes aizsardzības komitejas vadītāja vietnieks Francs Kļincevičs ES armijas ideju nodēvējis par provokatīvu. «Kodolērā jaunas armijas nerada papildu drošību, bet tās noteikti var spēlēt provokatīvu lomu,» paziņoja F. Kļincevičs. «Eiropas armija ir uzlūkojama kā NATO piedēklis. Šādā situācijā Rietumu politiķi nekautrējas apsūdzēt Krieviju agresivitātē.»
Kristālskaidri pret
Kategoriski pret ES vienotās armijas ideju ir Lielbritānija, kas ar aizdomām uzlūko ikvienu mēģinājumu ciešāk integrēt bloka dalībvalstis. «Mūsu pozīcija ir kristālskaidra - aizsardzība ir nacionāla, nevis ES atbildība,» Lielbritānijas valdības pārstāvi citē DefenseNews.com.
Arī amatpersonas Baltijas valstīs un Polijā, kur kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā ievērojami pastiprināta NATO klātbūtne, skeptiski izsakās par EK prezidenta piedāvājumu. Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzskata, ka noderīgāk būtu vienoties par citiem darbiem, kas uzlabotu ES drošību, - jāvienojas par vienotu bloka ārpolitiku, drošības izaicinājumiem un jāpalielina izdevumi aizsardzībai, vēsta ziņu aģentūra LETA.
Polijas aizsardzības ministrs Gžegožs Shetina to nodēvējis par «ļoti riskantu» ideju. «Mums ir jātiek skaidrībā, kur iegūt finansējumu šādai armijai, kā strādās kaujas vienības, kas atbildēs par to apmācību,» ministrs sacīja intervijā poļu radiostacijai Radio Zet.
Par savdabīgu ierosinājumu izveidot ES armiju intervijā LETA nosaucis Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība): «Ja Junkers saka, ka ar NATO nepietiek un Eiropas Savienībai vajag savu armiju, tas rada jautājumu, vai viņš apšauba NATO kapacitātes un spējas.» Bijušais Igaunijas premjerministrs Sīms Kallass ir pārliecināts, ka ES armijas ideja «noslīks diskusijās».
Jāstiprina NATO
ES armijas izveidi atbalsta bloka ietekmīgākā dalībvalsts Vācija, kas to piesardzīgi nodēvējusi par «nākotnes projektu», bet izskan nopietnas šaubas, vai vācieši būtu gatavi uzņemties pārnacionālo bruņoto spēku vadību.
«Vācija ir ES un eirozonas ekonomiskais un politiskais hegemons. Tā var runāt stingru valodu ar Putinu, bet nevar piedalīties militārās operācijās bez Bundestāga vai Konstitucionālās tiesas atļaujas,» raksta čehu avīze Lidovￃﾩ noviny. «Pat ja Eiropas valstis kopā atvēlētu triljoniem eiro kopējai aizsardzībai un vienotos par spēcīgu drošības doktrīnu, trūktu militārā hegemona. ES kā institūcija tas nevar būt, arī Vācija ne, bet Lielbritānija un Francija nevēlas būt.»
Ārpolitikas domnīcas FRIDE pētniecības vadītājs Daniels Keohane uzskata, ka par ES armiju nav jēgas runāt, kamēr netiek nopietni apspriesta Eiropas federālās valsts ideja. «Ir jābūt skaidrībai, kam būs politiskā vara, kas to [armiju] kontrolēs un kas par to maksās,» uzskaita pētnieks.
Laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung uzskata, ka šis nav īstais brīdis, lai prātotu par ES armijas būvēšanu. «Eiropas drošību apdraud agresīva Krievija, kas strauji modernizē savu bruņojumu. Atbilde Maskavas ciniskajai spēka politikai var būt tikai politiska un militāra NATO stiprināšana,» raksta izdevums.