Tas nozīmē, ka Latvija tāpat kā citas Eiropas Savienības dalībvalstis apņemas atbildīgi izturēties pret sava budžeta veidošanu, ievērot zināmas kopsakarības. Piemēram, ja ekonomikas izaugsme ir straujāka, nekā prognozēts, straujāk tiek mazināts arī budžeta deficīts. Kopumā līguma mērķis ir prognozējamība Eiropā, populisma mazināšana.
Vai praksē tas nozīmē, ka Latvijai, veidojot savu budžetu, tas būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju?
Pareizāk būtu teikt, ka vispirms Komisijai būs jānosūta budžeta uzmetums - ekonomiskās prognozes un budžeta pamatrādītāji. Un tad Komisija vērtē, vai budžets tiek plānots atbilstoši prognozēm, vai, piemēram, pietiekami tiek mazināti izdevumi, un te droši vien netrūks aizrādījumu.
Šim gadam sākoties, varēja dzirdēt izteikumus, ka, starptautiskā aizdevuma programmai noslēdzoties, Latvija atgūst rīcības brīvību. Paiet pusgads, un mēs šo brīvību atkal atdodam?
Sāksim ar to, ka šodien neviena no dalībvalstīm nav pilnīgi brīva savā rīcībā. Un - šodiena tomēr nav salīdzināma ar situāciju pirms trim gadiem, kad ar aizdevējiem bija jāsaskaņo jebkurš skaitlis. Ja programma turpinātos, mums neļautu samazināt nedz PVN, nedz IIN. Tas, kā jaunajā situācijā tiks vērtēts mūsu budžets, ir atšķirīgi - tas ir tāpat, kā Komisija analizē Dānijas vai Igaunijas budžetu.
Un kādi būs ieguvumi Latvijai no šī fiskālās disciplīnas likuma?
Tas vērsts pret populismu. Neatkarīgi no tā, kāda būs valdība, neies vairs cauri šie gājieni sasolīt to, ko nevar izpildīt.
Kultūras ministre sola naudu nozarei, izglītības ministrs arī - vai nebūs tā, ka līgumu gan parakstīsim, bet politiķi būs pamanījušies sasolīt?
Jā, situācija nav viegla. Paradokss, bet, ja izaugsme Latvijā būtu 1-2%, tas spiediens būtu mazāks. Tagad, kad nodokļu ieņēmumi pildās labi, ekonomika ir sakustējies, spiediens ir liels. Nu, ko tur teikt? Jāmeklē saprātīgi kompromisi. Ja nav šaubu, ka nodokļi ir jāpazemina, tad izdevumu palielināšanas daļā mums jābūt piesardzīgiem. Skaidrs, ka jāskatās uz nozarēm, kur bijuši iepriekš būtiski samazinājumi, tomēr, manuprāt, jāizvairās no izdevumu palielināšanas eksplozijas.
Latvijas amatpersonu izteikumos par mērķi «eiro ieviešana» pamanāms zināms piesardzīgums. Kāds ir jūsu noskaņojums?
Ir svarīgi saprast, ka Latvija nekad nestāsies monetārā apvienībā, kurā ir neskaidri spēles noteikumi. Tomēr tas nenozīmē, ka nav jēgas sakārtot savu ekonomiku. Mums jau tagad ir uzlaboti kredītreitingi, kam vajadzētu nozīmēt, ka varēsim izdevīgāk pārfinansēt parādu. Ja mēs esam veikuši sagatavošanās darbus un redzam, ka smagākais periods eirozonai ir pāri, tad mēs tur stājamies. Ja mēs redzam, ka tur vīd nebeidzamas problēmas, mēs neiestājamies. Tomēr visi saprot, ka Latvija - tāpat kā Dānija un Zviedrija - ir gatava iestāties, bet dažādu iemeslu dēļ mēs to nedarām.
Bet kā mēs šo lēmumu pieņemsim, kā izvērtēsim situāciju eirozonā?
Mēs vērtēsim, kādas būs iestāšanās izmaksas. Respektīvi, ir skaidrs, ka ieguvumi būs lieli. Piemēram, mēs redzam, ka igauņiem likmes ir divreiz zemākas nekā mums. Manuprāt, smagākie lēmumi eirozonā tiks pieņemti šogad - tur nav ko vilkt garumā.
Ko jūs saprotat ar smagākajiem lēmumiem?
Tos, kas attiecas uz Grieķiju un Spāniju. Vai Grieķija paliek vai nepaliek eirozonā. Ja nepaliek, kas jādara, lai tur nesāktos haoss. Spānijā jaunā valdība ļoti daudz dara, bet viņiem ir problēmas ar bankām. Te ir atšķirība ar Baltiju - mūsu reģionā bankas pietiekami ātri saprata, kas jānoraksta zaudējumos, izveidoja pietiekamus uzkrājumus. Spānijā bankas minstinās.
Ar kādu motivāciju viens vācu nodokļu maksātājs dos naudu spāņu banku glābšanai...
Vācijai ir ļoti lieli ieguldījumi Spānijā. Turklāt neaizmirsīsim, ka Vācijai ir ļoti būtisks tās eksports, tātad ir vajadzīgi arī pircēji.
Un jūs tiešām domājat, ka pusgada laikā radīsies skaidrība par eirozonu?
Jā. Vai nu tā nonāks līdz stabilizācijai, vai notiks kaut kāda sadalīšanās. Es neredzu, kā var notikt problēmu risināšanas atlikšana - tirgi vienkārši neaizdos naudu.
Lēmums par eiro ieviešanu nebūs tāds tikai politiski ideoloģisks?
Protams, vērtēsim no visiem aspektiem. Un, protams, būs aktīvi jāskaidro sabiedrībai, ko mēs darām. Jo - arvien būs daļa, kas skeptiski noskaņota pret eiro, tomēr jācenšas, lai, piemēram, biznesa aprindām ir skaidrība par plusiem un mīnusiem.
Nesen parādījās informācija, ka Latvijas bankās būtiski palielinājušies nerezidentu noguldījumi. Tas nav satraucoši?
Mēs esam tik daudz darījuši, lai Latvija būtu pievilcīga ārvalstu kapitālam, ka es nedomāju, ka būtu nepieciešami kādi īpaši ierobežojumu. Jā, es zinu viedokli, ka šī nerezidentu nauda var ļoti ātri arī aizplūst, tomēr prakse - jau pārdzīvotie krīzes brīži - pierāda, ka tas tā nav.