Latviju, kā ierasts, Eiropadomē pārstāvēs Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība). Politikas eksperti spriež, ka ciešāka banku savienība un visi ar to saistītie jautājumi varētu būt viens no visplašāk apspriestajiem tematiem, taču visvairāk šķēpi varētu tikt salauzti diskusijās par to, cik korekti būtu veidot atsevišķu budžetu tieši eirozonai. Par šo jautājumu ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) jau paudis nepārprotamu Latvijas pozīciju, un tā ir negatīva.
«Šāda ideja skaidri iezīmē Eiropas sadalīšanu divās daļās,» saka E. Rinkēvičs. Viņš gan piebilst, ka, runājot par atsevišķu eirozonas budžetu, jautājumu esot vairāk nekā atbilžu un joprojām neesot saņemts skaidrojums Eiropas Padomes prezidenta Hermaņa van Rompeja izvirzītajam priekšlikumam, kā tas varētu tikt realizēts. H. van Rompejs jau izteicies, ka šis jaunais budžets nekā neietekmēšot daudzgadu finanšu ietvaru. Tiesa, ne visās valstīs, kuras vēl nav ieviesušas eiro, valda tik noraidoša attieksme pret atsevišķo eirozonas budžetu. Polijas Eiropas lietu ministrs Pjotrs Serafins izteicies, ka viņa valsti atsevišķs eirozonas budžets neuztraucot, kamēr tas tiks atdalīts no kopējās ES naudas, savukārt Lielbritānijas premjerministrs, atbalstot H. van Rompeja ideju, izteicies, ka agrāk vai vēlāk pienāks laiks, kad būs nepieciešami divi Eiropas budžeti - viens vienotās valūtas zonai, kurā esošajām valstīm nāksies citai citu vairāk atbalstīt, un, visticamāk, plašāks budžets pārējām lietām, raksta EUobserver. Atbalstu šādai idejai paužot arī Vācija un Francija, raksta Financial Times. Eiropas lietu eksperts Pēteris Viņķelis norāda - atsevišķa eirozonas budžeta izveidošana nozīmētu grozījumus Lisabonas līgumā, kas varētu prasīt ilgāku laiku.
Vēl viena lielā tēma, kas noteikti raisīs plašas diskusijas, būs ciešākas banku savienības izveide, arī priekšlikums Eiropas Centrālajai bankai (ECB) piešķirt ne tikai monetārās politikas veidotāja, bet arī banku «superuzrauga» tiesības. Septembrī ar šādu priekšlikumu nāca klajā EK prezidents Žozē Manuels Barrozu. Savukārt vēl jūnijā H. van Rompejs norādīja, ka ciešāka banku savienība stiprinās banku sektoru. E. Rinkēvičs uzsver, ka tieši par banku uzraudzību vēl ir jāsaprot neskaidrības - ja ECB būs regulators eirozonas valstu bankām, kā tas attieksies uz to mātes vai meitas bankām, kas darbojas ārpus vienotās monetārās savienības. Bažas par ECB kā galveno uzraugu paudis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šauble, uzsverot, ka tā tiks radīts interešu konflikts, jo ECB primārā funkcija esot ar monetāro politiku nodrošināt finansiālo stabilitāti eirozonā. «Noplūdinātajos slēdzienos» minēts, ka ECB monetārās politikas un uzraudzības funkcijas tikšot cieši atdalītas, to caurredzamību kontrolēs Eiropas Parlaments.
E. Rinkēvičs arī atzīst - kopumā var prognozēt, ka ciešāka banku sadarbība tiks atbalstīta, taču, lai tā tiktu realizēta, būs nepieciešamas izmaiņas ES līmeņa likumdošanas aktos. E. Rinkēvičs gan bilst: tā kā ideja kopumā tiek atbalstīta, bet ir domstarpības par detaļām, svarīgi būtu, ka šīs detaļas nenorok pašu diskusiju. Tiesa, vēl kopš jūnija samita palicis neatrisināts jautājums, kā īsti notiktu tieša banku rekapitalizācija no Eiropas Stabilitātes mehānisma, šajā samitā uz to būtu jārod atbilde.
Visticamāk, nekādas būtiskas domstarpības nav gaidāmas Izaugsmes un nodarbinātības pakta īstenošanas apspriešanā, EK jau ir apņēmusies turpināt palīdzēt dalībvalstīm pārprogrammēt strukturālo fondu apguvi, lai tā tiktu precīzāk fokusēta uz izaugsmi un nodarbinātību.