Pasaule satraukti lūkojas, vai šī nedēļa vedīs Eiropu fiskālās savienības virzienā un piedāvās potenciālo izeju no krīzes. Tomēr Eiropas smagsvaru Vācijas un Francijas starpā arvien dominē domstarpības par pareizāko rīcības plānu, sējot šaubas, vai par vēsturiski svarīgo dēvētais samits ļaus rast ātrus un efektīvus risinājumus.
Meklē jaunu ES līgumu
Eiropas līderiem nav šaubu, ka eiro nākotne atkarīga no to spējas vienoties. «Vācijas un Francijas vienotība iezīmē visas Eiropas vienotību un spēku,» Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī teikto uzsvēris Deutsche Welle.
N. Sarkozī pirmdien tiekas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai meklētu saliedētību pirms nozīmīgā samita, kurā abi plāno piedāvāt jauna ES līguma plānu.
A. Merkele piesaukusi fiskālās savienības izveidi, kas paredz stingru dalībvalstu budžeta uzraudzību un sankcijas tām valstīm, kuras pārkāpj noteikto deficīta robežu. Tieši kādi soda mēri tiek apsvērti, aizvien nav skaidrs. Arī N. Sarkozī piesaucis Māstrihtas līguma nepilnības un aicinājis sekmēt ekonomisko pārvaldību. «Vairāk disciplīnas, vairāk solidaritātes, vairāk atbildības pret cilvēkiem, īstu ekonomisko valdību. Tā ir mūsu eirozonas nākotnes vīzija un nākotnes reformas līgumos,» uzsvēris Francijas prezidents.
Lēmums uzticēties valstīm, nedraudot ar sankcijām, nav atmaksājies. Pēdējā dekādē vairākas eirozonas valstis, arī pati Vācija, pārkāpušas noteikto regulējumu kopumā 60 reižu.
Vienošanās par jaunu līgumu un tā ratifikācija var prasīt gadus, jo tas jāatbalsta visām 27 ES dalībvalstīm, taču A. Merkele brīdinājusi, ka ātra izeja no parādu krīzes nav rodama.
Tomēr ne visas dalībvalstis atbalsta šādu plānu. Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Ježijs Buzeks līguma maiņu nodēvējis par bīstamu soli, kas neatrisina plaukstošo krīzi. «Parasti mēs esam ļoti atbalstoši, taču šoreiz - piesardzīgi,» J. Buzeka teikto citējis Reuters. «Mēs neticam, ka mūsu pilsoņi tuvākajā laikā varētu akceptēt līguma maiņu.»
Vācija klusē, vai atbalstīs ātrākus risinājumus. Tā asi iebilst vienotām eirozonas obligācijām, uz ko skubina franči. «Ikviens, kurš nav sapratis, ka tas nevar kalpot par krīzes risinājumu, nav izpratis krīzes būtību,» uzsvērusi A. Merkele.
Vācijas un Francijas nesaskaņās dominē Eiropas Centrālās bankas (ECB) loma, jo vāciešus biedē inflācijas draudi. A. Merkele nevēlas palielināt ECB pilnvaras, kas tai ļautu darboties kā aizdevējai tām valstīm, kuras vairs nespēj piesaistīt līdzekļus finanšu tirgos. Proti, ECB ļautu emitēt naudu, lai pārpirktu dalībvalstu parādus un mazinātu fiskālo spiedienu.
Eirozonas zudusī dekāde
Līderu apņēmība rast vienprātību pagājušonedēļ viesa optimismu finanšu tirgos. Tomēr analītiķi brīdina, ka ne reizi vien pirms zīmīgiem samitiem tirgi atgūst optimismu, lai pēc tam kārtējo reizi viltos panāktā progresa gausumā. «Tirgus spiediens pieaug, un risks saņemt vēl vienu pusgatavu vienošanos vēl vairāk iedragātu uzticību,» norādījis Citibank eksperts Jirgenss Mišels.
Arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagarda brīdinājusi, ka Eiropai steidzami jāpieņem pārliecinoši lēmumi, pretējā gadījumā eirozona būs iegājusi «zudušajā dekādē». Augot situācijas nopietnībai, šonedēļ Eiropā ierodas arī ASV finanšu ministrs Timotijs Geitners, lai ar ES līderiem pārrunātu glābšanas plānus.
Aģentūrai AFP kāds diplomāts Briselē uzsvēra, ka Eiropa apņēmusies rast kopsaucēju un samits, kuram jābeidzas piektdienas pēcpusdienā, varētu ieilgt pat nedēļas nogalē. «Visnotaļ uzticību viesoša vienošanās nepieciešama ne vien ES, bet arī tirgiem, tādēļ mēs neiesim prom, kamēr mums nebūs šīs uzticamās vienošanās.»