Jaunajā plānā paredzēts, ka tiks izveidoti patvēruma lūgumu izskatīšanas centri Itālijā, Grieķijā un, iespējams, Ungārijā, vienlaikus paredzot iespēju uz laiku līdz deportācijai aizturēt tos, kuru lūgumi noraidīti. EK gatavo arī «drošo» valstu sarakstu, kuru pilsoņu lūgumi pēc patvēruma ES, visticamāk, tiks noraidīti.
D. Avramopuls paziņojis, ka EK prezidents nākamtrešdien iepazīstinās ar plānu Eiropas Parlamentu, pēc tam tas tiks iesniegts izskatīšanai ES iekšlietu ministriem, kuri 14. septembrī pulcēsies uz migrācijas krīzes dēļ sasaukto ārkārtas sēdi.
D. Avramopuls pauda cerību, ka migrantu krīzes saasināšanās dēļ arī tās ES dalībvalstis, kas līdz šim iebilda pret bēgļu uzņemšanu, būs mainījušas viedokli: «Dažas valstis bija negribīgas, cerams, ka tagad būs mainījušas nostāju, jo saprot, ka šī ir ne tikai citu valstu, bet arī viņu problēma.»
Grieķijas valdība trešdien bija spiesta sasaukt ārkārtas valdības sēdi, jo vienas nakts laikā uz tās cietzemes no salām ieradās vēl 4300 migrantu, pārsvarā no Lesbas salas. Šogad Grieķijā jau ieradušies vairāk nekā 160 tūkstoši migrantu. Lielākā daļa no viņiem pēc tam caur Balkāniem iekļūst ES teritorijā Ungārijā, lai turpinātu ceļu uz turīgākajām savienības valstīm.
Trešdienas rītā migranti bloķēja Eurostar satiksmi Lamanša tunelī.