Gan Latvijas Komercbanku asociācija (LKA), gan Finanšu ministrija nākamajam gadam paredz izaugsmes tempu samazinājumu. «Ārējā vide arī nākamgad būs galvenais negatīvais faktors. Tēlaini runājot, eksports veido 60% Latvijas ekonomikas un 99% no nenoteiktības par tās tuvākās nākotnes izaugsmes tempu,» teikts LKA nule sagatavotajā Latvijas makroekonomikas apskatā.
Ekonomisti atkārtoti aicina valdību nekavēties ar reformu veikšanu valsts pārvaldē, izglītības jomā, arī sociālā nodrošinājuma sfērā, jo aizvien turpinās emigrācijas vilnis, jaunieši «turpina tērēt laiku maz pieprasītu kvalifikāciju iegūšanai», norāda LKA. Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka reformu veikšanai tieši šobrīd ir labākais laiks, jo, «Latvijas veiksmes stāstam apbružājoties, labu turpinājumu izveidot būs jau grūtāk». LKA vadītājs Mārtiņš Bičevskis aicina izšķirties par konkrētām prioritātēm Nacionālajā attīstības plānā, jo tas, «pirmkārt, nav izšķiršanās par to, ko mēs darīsim, bet gan par to, ko nedarīsim. Skaidrākā, skaudrākā un vienlaikus neizbēgamākā izvēle būs par to, kuru reģionu vai apdzīvotu vietu attīstību atbalstīt, kuru ne».
Vēl viena nozīmīga lieta, ko valdība nav risinājusi pietiekami izlēmīgi, ir darbaspēka nodokļu likmju samazinājums, nepieciešamības gadījumā daļu nodokļa sloga novirzot uz nekustamā īpašuma nodokli mājoklim, uzsver LKA.
LKA prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad augs par 4%, bet nākamgad par 3,1%. Tiek sagaidīta bezdarba līmeņa samazināšanās no nepilniem 16% šogad līdz 14,4% nākamgad un algu kāpums nepilnu 4% apmērā katru gadu. Mājsaimniecību tēriņu straujo pieaugumu līdz šim nodrošinājis nevis algu pieaugums, bet jaunu darbvietu radīšana (aptuveni 40 tūkstošu gada laikā).