Pret termiņuzturēšanās atļauju iegādi, iemaksājot Ekonomiskās attīstības fondā, kas ārvalstniekiem ļautu ieceļot un noteiktu laiku uzturēties jebkurā Šengenas līguma valstī, iebilda Saeimas Juridiskais birojs, kuru komisijas sēdē pārstāvēja Edgars Pastars. Izmaiņas likumā kā steidzamas paredzēts izskatīt divos lasījumos un pieņemt 31. oktobrī.
Imigrācijas likuma grozījumos pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma, kas atspoguļo Reformu partijas piedāvājumu, ir noteikts, ka ārvalstnieki, kas iegādājušies nekustamo īpašumu, kura vērtība ir ne mazāka par 150 000 eiro, var pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju, ja ir veikuši iemaksu Ekonomiskās attīstības fondā 25 000 eiro apmērā. Citos gadījumos šī fondā iemaksājamā summa ir 50 000 eiro. Saeimas Juridiskais birojs ierosināja paredzēt samaksu valsts budžetā, nevis «iemaksu fondā». Juridiskā biroja pārstāvis E. Pastars norādīja, ka ieteiktā norma nozīmē atļauju iegādi par noteiktu summu ar mērķi iegūt pakalpojumu un vīzu. Tas ir pretrunā ar likuma būtību, ka termiņuzturēšanās atļaujas izsniedzamas personām, kurām ir ar darbu, mācībām, zinātnisko darbību vai īpašuma iegādi saistīts pamatots iemesls uzturēties Latvijā.
Reformu partijas līderis Edmunds Demiters nesaskatīja problēmas arī tad, ja būs jānosaka, ka šī nauda jāsamaksā valsts budžetā, vēlāk to iezīmējot konkrētam mērķim, piemēram, reemigrācijas programmai vai jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei. Vairāki deputāti apšaubīja, ka tas būs iespējams, ja nauda nonāks kopējā katlā. Sēdē arī izskanēja, ka šī norma var kļūt par iemeslu, lai Valsts prezidents nodotu likumu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Šādi signāli jau esot dzirdēti. Tas nozīmētu, ka likumu nevarētu izskatīt līdz valsts budžeta pieņemšanai, bet tas bija viens no priekšnoteikumiem, lai Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK balsotu par budžetu. Apvienības pārstāvis Imants Parādnieks gan norādīja - ja koalīcija ir vienojusies par šādiem likuma grozījumiem, kas paredz pakāpenisku uzturēšanās atļauju ierobežošanu, tad VL-TB/LNNK paļaujas uz šo vienošanos. Tas nozīmējot, ka arī pēc likuma atdošanas Saeimai otrreiz deputāti to pieņemtu negrozītu.
Komisijā atbalstu neguva arī zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna (Vienotība) ierosinājums liegt saņemt uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, ja viņi iegādājušies nekustamo īpašumu, kura sastāvā ir lauksaimniecības zeme vai meža zeme. Priekšlikums saistīts ar to, ka pēc 2014. gada maija tiek atcelti ierobežojumi ārzemniekiem iegādāties zemi un mežus, bet vairāki deputāti uzskatīja, ka tas ir jārisina citā likumā. E. Smiltēns ir apņēmies savu iniciatīvu aizstāvēt Saeimas sēdē, lai gūtu tai atbalstu.