Ko nojauš Rimšēvičs?
1. Mūsu centrālās bankas vadītājs pazīstams kā ļoti piesardzīgs cilvēks, ja runa ir par lielākām vaļībām valsts tēriņos. Tādēļ daudzus, iespējams, izbrīnīja viņa publiski paustais aicinājums valdībai apmierināt pedagogu un mediķu prasības algu paaugstināšanas jautājumā. Ņemot vērā, ka politikā šis kungs negrasās startēt, iemesls šīm Rimšēviča tēzēm ir cits. Visticamāk, bankas vadītājs prognozē, ka problēmas eirozonā negatīvi ietekmēs mūsu ekonomikas dzinējspēku eksportu, attiecīgi rosina gaidāmo kritumu šajā pozīcijā kompensēt, palielinot iekšējo patēriņu, pat ja tas nozīmē algu palielināšanu. Diemžēl Rimšēvičam varētu būt taisnība - lai gan mums labpatīk sevi mierināt ar domu, ka mūsu eksporta galvenie noieta tirgi ir krīzes mazāk skartā Vācija un Skandināvija, tomēr globālā viļņošanās ir tik pamatīga, ka sabremzēsies arī šie reģioni (t. sk. it kā naftas dolāru pārpilnā Krievzeme). Tātad iekšējā patēriņa veicināšana ir pareiza, vien jācer, ka papildus finansējuma prasītāji apzinās: vairāku gadu laikā zaudēto nav iespējams atgūt pusgada laikā.
Kompromiss, kas nav kompromiss?
2. Pagājušajā nedēļā politiķi steidza nest priecīgu ziņu Latvijas lauksaimniekiem: Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas priekšlikumi paredz - Eiropas Savienības (ES) tiešmaksājumu līmenis mūsu zemniekiem palielināsies no 63 latiem par hektāru līdz 123,6 latiem. Tā teikt, mūsu pūliņu rezultātā esam sadzirdēti. Ziņa, protams, laba, tomēr paši lauksaimnieki, pieklājīgi pauduši atzinību, tomēr norāda, ka problēmas būtība nav mainījusies.
Proti, zemnieku skatījumā svarīgs ir ne tikai tiešmaksājumu apmērs, bet atšķirības to apmēros starp dalībvalstīm. Un te mērķis nav sasniegts - Latvijai it kā labvēlīgais priekšlikums paredz, ka tiešmaksājumu līmenis dalībvalstij X nevar būt zemāks par 65% no ES vidējā tiešmaksājumu līmeņa, savukārt zemnieki norāda, ka slieksnim jābūt 80%. Un taisnība vien ir: kā smejas paši zemnieki, viņi neiebilstu, ja maksājums būtu arī 5 lati par hektāru, bet ar nosacījumu, ka tikpat saņemtu arī viņu konkurenti citās dalībvalstīs, jo tad konkurence būtu godīgāka.
Citiem vārdiem sakot, nenoniecinot Zemkopības ministrijas un mūsu deputātu EP sasniegto, cīņai vēl jāturpinās.
Pašiem nepatīkama, valstij vajadzīga
3. Šķiet, ikviens biznesa presi lasošais bija pamanījis Iki un Cento veikalu operatora Palink nedienas, kas nepamatoti nonāca maksātnespējīga uzņēmuma neapskaužamajā statusā. Pagājušajā nedēļā šai sāgai bija turpinājums - Palink vērsās tiesā pret tā bijušo maksātnespējas administratori, jo uzskata, ka tās darbības nodarījušas uzņēmumam gandrīz 300 000 latu lielus zaudējumus. Un var gadīties, ka, ja Palink maksātnespējas lietas skaļums bija lūzuma punkts, lai valsts sāktu uzmanīgāk skatīties uz situācijām, kad maksātnespēja tiek pieteikta ļaunprātīgi, tad varbūt arī šī Palink prasība būs pagrieziena punkts, lai valsts pievērstos darba metodēm, ar kādām strādā diemžēl gana daudzi maksātnespējas administratori.
Jo vairāk tāpēc, ka problēmas šajā jomā akcentē arī Ārvalstu investoru padome (ĀIP), rosinot pat maksātnespējas administratorus iekļaut tiesu sistēmā un pielāgot tiem amatpersonu statusu, kā arī palielināt atbildību par darbu.
Maksātnespējas administratori, kā viegli iedomāties, iebilst pret šādiem iegrožojumiem (kāpēc dažu melno avju dēļ jācieš visiem?), tomēr liekas, ka ĀIP ir taisnība - nebūšanas maksātnespējas procesā ļoti smagi grauj gan valsts prestižu investoru acīs, gan ir postošas uzņēmējdarbības videi Latvijā kopumā.
Finmins mazliet saputrojās
4. Aizvadītajā nedēļā Finanšu ministrija (FM), strādājot ar priekšlikumiem par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmēm, nolēma deklarācijas par atbalstu ģimenēm pārvērst reālos darbos un piedāvāja 50% atlaidi nodoklim, ja runa ir par ģimenēm, kurās aug trīs un vairāk bērnu. Protams, ierosinājums ir pieslīpējams (piemēram, tas neskar tās daudzbērnu ģimenes, kas dzīvojamo platību īrē, nevis kurām tā pieder), tomēr kopumā ideja pareiza.
Saprotama arī FM vēlme ierobežot pašvaldību tiesības noteikt lielāku NĪN likmi ražotņu ēkām - lai gan pašvaldības tradicionāli apgalvo, ka ir tikai ieinteresētas, lai to teritorijā būtu kāda saimnieciska rosība, var gadīties, ka naudas trūkums provocētu vajadzīgo summu iegūt no uzņēmējiem.
Savukārt nemaz nav saprotama FM iecietība pret neapstrādāto lauksaimniecības zemju īpašniekiem. Lauksaimnieku organizācijas un Zemkopības ministrija rosināja likmi šādām platībām būtiski paaugstināt - tas stimulētu to īpašniekus, kuri kaut kādu iemeslu dēļ zemi neapstrādā, to pārdot vai izīrēt tiem zemniekiem, kuriem tās pietrūkst.
FM rosina pēc būtības tieši pretējo. Vai šādi tiek atbalstīti tie zemju īpašnieki, kuri to iegādājušies kā vienkārši aktīvu, zinot, ka tās cena nepazemināsies (drīzāk otrādi), un «tur», kā citi glabā zelta stieņus?
FM ir ietekmīgākā no ministrijām, un nevar teikt, ka tā šo stāvokli izmantotu ļaunprātīgi, tāpēc jācer, ka ierosinājumi par NĪN likmēm tiks koriģēti.