Gribēja uz būvlaukumu
Iveta mācījusies Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, viņas mamma ir matemātikas skolotāja, un arī pati 12. klases nogalē nospriedusi - juristu un ekonomistu pasaulē jau ir daudz, būšu būvnieks, turklāt tā ir labi atalgota profesija un tolaik, celtniecības buma laikā, bija arī ļoti pieprasīta. Studēt RTU Ivetai bijis interesanti, tomēr vēl interesantāk kļuvis, kad pati sākusi šajā jomā strādāt, jo mācībās praktiskās puses tomēr esot par maz. «Uzskatu, ka obligātā studiju prakse jāiziet jau stipri agrāk, nevis tikai 4. kursa 2. pusgadā kā patlaban,» Iveta saka. Lai gan lielākā daļa studiju kursu tendēti uz būvkonstrukciju veidošanu un aprēķiniem, Ivetu vilinājusi darbu vadīšana būvlaukumā. «Tur ir reālas problēmas, kas jārisina - ekonomiskā puse, pasūtītāju vēlmes, konstruktora ideja. Tas ir vispusīgāks darbs,» viņa pamato un piebilst, ka arī izaicinošāks. Būvniecība, jo vairāk - būvlaukums, pārsvarā ir vīriešu pasaule. Iveta pārliecinājusies, ka sievietei, lai viņā ieklausītos, jāpierāda savas zināšanas, taču ar viņu komunicē mierīgāk nekā ar vīriešiem.
Ieguvumi ir visur
Ko nozīmē strādāt, Iveta zina jau kopš vidusskolas, kad piepelnījusies, vadot pārtikas produktu degustācijas lielveikalos. «Ja jāpiedāvā nogaršot saldējumu, tas visiem interesē. Ja maizi - jāpapūlas,» viņa stāsta. Iveta ir no cilvēkiem, kas ikvienā pieredzē saredz ko noderīgu. Degustāciju vadīšana viņai iemācījusi runāt un piesaistīt cilvēku uzmanību, vēlāk oficiantes darbs B bārā un krogā Paldies Dievam, piektdiena ir klāt! devis kontaktus ar visdažādākajiem cilvēkiem un māku kaut vai ar kafijas pienešanu radīt draudzīgu, patīkamu gaisotni. Šīs prasmes noderējušas arī būvlaukumā. «Kad biju tehniskā sekretāre, tas palīdzēja to haju mazliet nomierināt. Turklāt, ja māki atraisīties ar svešiem cilvēkiem, tas vienmēr nāk par labu.» Vērtīga bijusi arī brīvprātīgās pieredze NATO samitā Rīgā, kur Iveta palīdzēja koordinēt ārvalstu vēstnieku kustību. «Sūtņi, pat ja jāsteidzas, izturas nosvērti, radot iespaidu, ka zina, ko grib, un zina, kā to sasniegt,» Iveta novērojusi attieksmi, ko cenšas pārņemt.
Bet pirmos soļus būvniecībā Iveta spēra Piņķu būvfirmā Manass, kuras vadītājam pati piezvanīja un uzprasījās par praktikanti. «Pirms tam likās, ka būvnieks paņem gatavu projektu un pēc tā uzbūvē. Izrādījās - projekts ir tikai vīzija, kā vajadzētu būt, bet būvējot atklājas, ka mēdz būt problēmas, neprecīzi aprēķini, varbūt konstruktora risinājums ir pareizs, bet tehniski neizpildāms. Jāmeklē izeja, un tas ir inovatīvs darbs,» Iveta stāsta. Šī pirmā prakse arī sniegusi izpratni, ko nozīmē būt apakšuzņēmējam lielas kompānijas īstenotos projektos.
Pirmie - lielveikali
Liela uzņēmuma ikdienu Iveta sāka iepazīt, kad pieteicās praksē SIA Merks un tika pieņemta kā tehniskā sekretāre. Pirmais viņas būvobjekts bija Rimi lielveikals Imantā, kas bijis visai sarežģīts, jo jābūvē bija saspringtā grafikā un ziemā. «Kārtoju tehniskos dokumentus, palīdzēju apakšuzņēmējiem ar nepieciešamajām atļaujām.» Ap šo laiku Iveta arī sapratusi, ka vadīt darbus būvlaukumā - tas tomēr vīrietim ir vieglāk, jo vajag stiprus nervus, ļoti stingru stāju un spēju pateikt: «Būs tā!» Ivetu arvien vairāk sāka saistīt būvniecības projektu vadītāja darbs, kas tagad ir viņas tuvākais mērķis, tāpēc viņa nopriecājās, kad līdz ar nākamo projektu - lielveikala Prisma ēku - viņu uzaicināja Merkā palikt pastāvīgā darbā par projektu vadītāja asistenti. Darbu arī esot viegli savienot ar studijām, kurās Ivetai nu atlicis uzrakstīt bakalaura darbu. Pēc tam - maģistrantūra.
Iveta ir sabiedriska, tāpēc jaukākais izvēlētajā profesijā viņai šķiet komunikācija, kuras ikdienā ir tiešām daudz. Tā un risinājumu, kas apmierina visus, meklēšana gan vienlaikus ir arī lielākais izaicinājums, savukārt mīnuss ir papīru kalni. Patlaban Iveta darbojas pie piecu Latvijas cietumu renovēšanas, kas ir jauns pārbaudījums, jo darbi jāplāno saskaņā ar drošības noteikumiem un ierobežojumiem, bet nākotnē ilgojas būvēt ēkas, kas ir kā Saules akmens - komplicētas un vienā eksemplārā. «Pagaidām gan vēl neesmu tam gatava,» Iveta ir godīga.