Jau vēstīts, ka matemātikas eksāmens daudziem devītklasniekiem šogad kļuva par nepārkāpjamu barjeru un vairākas Dienas uzrunātās skolas akmeni meta ne tikai skolēnu un skolotāju, bet arī eksāmena sastādītāju lauciņā. Turklāt skolas norādīja, ka matemātikas eksāmenu grūtības pakāpe mainās viļņveidīgi - ik pēc pāris gadiem, kuros eksāmeni ir vieglāki, seko šoka terapija jeb sarežģīts eksāmens. T. Koķe neizslēdz, ka «vēlamies celt latiņu ļoti augstu». Tomēr ministre norāda, ka viņa eksāmena sastādīšanas jautājumos nejauksies un atstās to ekspertu ziņā, jo eksāmena darbus veidojot pieredzējuši skolotāji no dažādām Latvijas skolām. Par eksamināciju atbildīgā Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Kristīne Ilgaža neatklāj, vai eksāmena sastādītāji ik gadu mainās, taču atsevišķās skolās Dienai jau iepriekš norādīja, ka pedagogi jau atpazīst konkrētu sastādītāju «rokrakstus» un esot diezgan viegli izsecināt, kurš pretrunīgi vērtētos eksāmena uzdevumus veidoja šogad.
VISC noliedz, ka eksāmenu grūtības pakāpe ik gadu krasi mainītos, jo to saturā iekļaujot tikai to, kas paredzēts mācību priekšmeta standartā. «Nav objektīva pamata, lai apgalvotu, ka eksāmeni gadu no gada kļūtu grūtāki vai vieglāki. Var diskutēt par uzdevumu veidiem, par to, vai tieši šāda tipa uzdevums bija iepriekšējā gadā vai nebija, taču katru gadu pirms eksāmena uzdevumi tiek aprobēti zināmam skolēnu skaitam. Ja kāds uzdevums ir par sarežģītu, tādu neiekļauj eksāmenā,» stāsta K. Ilgaža. Viņa uzsver - vienmēr būs ļoti vienkārši uzdevumi, būs vidēja līmeņa uzdevumi un arī tādi, kur jāparāda spēja domāt augstākā līmenī. Tomēr skolas neesot masveidā sūdzējušās. «Mēs jautājām arī tiem matemātikas skolotājiem, kuri šobrīd labo 12. klašu centralizēto eksāmenu. Lielākā daļa skolotāju teica, ka 9. klases eksāmens nebija īpaši grūts,» saka K. Ilgaža. Kopējos datus par to, kā devītklasniekiem veicies matemātikas eksāmenā, VISC apkopos līdz jūlija beigām un tad arī būs redzams, kas skolēniem padevies un kādi bijuši klupšanas akmeņi.
Pārmetumi par grūtiem eksāmenu jautājumiem vienmēr ir bijuši un būs, atzīst kādreizējais Izglītības satura un eksaminācijas centra (VISC priekšteča) vadītājs Māris Krastiņš (TP): «Eksāmenu par pārāk grūtu var uzskatīt tad, ja to nenokārto liela daļa skolēnu, arī tādi, kam ikdienā bijušas labas atzīmes. Ja ir gan labi, gan slikti rezultāti, nevar teikt, ka eksāmens bijis par grūtu. Eksāmena grūtības pakāpi var elementāri izmērīt, ir metodika, kā to dara, ir tā dēvētie enkura uzdevumi, pēc kuriem nosaka līmeni, kādā ir skolēns.» Rezultātu «viļņošanos» varot skaidrot arī ar to, ka skolēnu zināšanas gadu no gada atšķiras.