Eksperti norāda, ka politiski motivēta iejaukšanās nozares darbībā nav vēlama. Nacionālās apvienības (NA) ultimāta dēļ koalīcijas partijas parakstīja tā dēvēto demogrāfijas vienošanos, par kuru labklājības ministre Ilze Viņķele (V) Dienai atzina, ka to darījusi tikai tāpēc, lai neizgāztu budžeta apstiprināšanu. Eksperti norāda, ka ultimāti nav labs budžeta veidošanas instruments, jo, ignorējot atbildīgās ministrijas ekspertu viedokli, politiskie lēmumi var tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. Labklājības jomā šādi precedenti ir bijuši, piemēram, 1999. gadā, kad par neatbilstošiem Satversmei atzina pensiju ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem. Saistībā ar konkrēto likumprojektu LM juristi jau ir norādījuši uz Satversmes tiesas riskiem - tas vairo sociālo nevienlīdzību, būtiski lielāku atbalstu sniedzot sociāli apdrošinātiem vecākiem.
I. Viņķele atzina, ka «likumprojektam nav pat attālas līdzības ar labu pārvaldību, tas ir vienīgi politikāņu iegribu atspoguļojums». Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un NA biedrs Gaidis Bērziņš ministres izteikumus nodēvēja par farsu: «Demogrāfijas vienošanos ir parakstījusi arī Vienotība. Es nezinu, kas norāda uz Satversmes tiesas riskiem, bet zinu ekspertus, kuri neko tādu tur nesaskata.» G. Bērziņš arī atzina, ka problēma esot LM rakstītajā anotācijā, nevis pašā likumprojektā. I. Viņķele to salīdzināja ar situāciju, kad par konfektes nekaitīgumu tiek spriests pēc etiķetes, nevis substances.
Valsts pārvaldes eksperts Mārtiņš Krieviņš Dienai norādīja: «Nozares ministra darbā nevienam, izņemot Ministru prezidentu, nevajadzētu iejaukties. Pretējā gadījumā ir jāvērtē vai nu ministra kompetence, vai koalīcijas partneru uzticība ministram. Viedokļu atšķirība starp koalīcijas partneriem arī novedusi pie šādas iejaukšanās nozares darbībā, kas nav vēlama, lai gan no politiskā procesa viedokļa ir saprotama.»
I. Viņķele atzina, ka, protestējot pret uzspiesto lēmumu, no amata neatkāpsies. «Es to varētu darīt tikai sirdsmiera dēļ, taču tas nemainītu situāciju un nepasargātu ministrijas ierēdņus no apvainojumiem negodprātībā, kā to izdarīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, jo tie norādīja uz Satversmes tiesas riskiem.» G. Bērziņš, jautāts, kā viņš kā bijušais ministrs vērtē radušos situāciju, norādīja, ka savulaik ir bijis tādā situācijā saistībā ar ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu un viņš esot atkāpies no amata.
Pārresoru koordinācijas centra direktors Pēteris Vilks Dienai atzina, ka notikušais nav vērtējams kā laba pārvaldības prakse un ultimāti nav labs instruments budžeta veidošanai. P. Vilks gan uzsvēra, ka galīgā lemšana ir Saeimas rokās. «Būtu jāuzvar saprātīgiem argumentiem, nevis politiskajam spiedienam.» Valsts pārvaldes eksperts Uģis Šics Dienai atzina: «Populisms ir guvis virsroku, tā nav labas pārvaldes pazīme. Citos gadījumos, kā, piemēram, Satiksmes ministrijas nespēja sakārtot valsts aktīvu pārvaldi vai IZM kavēšanās ar reformām, politiska spiediena izdarīšana uz ministru būtu pat pozitīva. Tomēr gadījums ar LM ir citāds - mums ir kompetenta ministre, kura ir izveidojusi kompetentu politikas analīzi. Piekāpjoties NA populistiskajam spiedienam, tiek grauta jau tā nelielā motivācija valsts pārvaldes darbinieku vidū.»