Vāji sadarbojās
Kā uzsver VK, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pērnā gada novembrī lūdza sasaukt valdības sēdi, lai noteiktu Parex bankai ierobežojumus attiecībā uz naudas izņemšanu, taču tie tika uzlikti tikai pēc 24 dienām, kuru laikā no bankas bija aizplūduši aptuveni 537,8 miljoni latu, un kapitāla pietiekamības rādītājs pazeminājās līdz 6,42% (norma ir 8%).
Ekonomists Uldis Osis novēlotu reakciju uz Parex bankā notiekošo daļēji skaidro ar vāju atbildīgo iestāžu sadarbību. «Katrs skatās savā šaurā virzienā. Tādēļ ir vajadzīga vai nu kāda vienota institūcija, vai konsultatīva padome, kas speciālistus no Latvijas Bankas, FKTK un valdības pulcētu kopā, un rīcība līdz ar to būtu operatīvāka,» iesaka U.Osis. Viņa skatījumā banku uzraudzība patlaban ir atrauta no kopējās makroekonomiskās situācijas, koncentrējoties pārsvarā uz noteikto rādītāju izpildi.
Sekas grūti prognozējamas
Finanšu eksperts, bijušais Hansabankas vadītājas vietnieks Uģis Zemturis uzsver: ekonomiskā krīze pierādīja, ka finanšu tirgus uzraugu darbība visā pasaulē ir bijusi reaktīva - ar skatu vēsturē, nevis nākotnē. «Parasti izmaiņas sāk notikt, kad atgadās kaut kas ārkārtējs, un, manuprāt, krīze liks uzraudzības sistēmai kļūt proaktīvākai,» prognozē U.Zemturis. Viņš gan bilst: ja FKTK Parex bankas gadījumā dzelžaini un «bez emocijām» turētos pie normatīvu izpildes un uzliktu ierobežojumus bankas darbībai agrāk, sekas varētu būt daudz sliktākas. Pat ņemot vērā to, ka ap 60% bankas noguldījumu piederēja nerezidentiem un tās ietekme uz Latvijas tautsaimniecību bija pārspīlēta, tai tomēr bija nozīmīga loma. «Tagad ir grūti prognozēt tās sekas, kas notiktu, ja FKTK pret banku vērstos ļoti skarbi,» piebilst U.Zemturis. Viņš atturas no kādiem pārmetumiem FKTK, taču pieļauj, ka komisija varēja agrāk sākt veikt stresa testus, rūpīgāk sekot aktīvu kvalitātes izmaiņām un tam, kā tas ietekmē kapitāla pietiekamību.
Kritizē arī LB
Investīciju kompānijas Prudentia partneris Jānis Lielcepure uzskata, ka bankām noteiktie normatīvi jau tagad ir pietiekami stingri, savukārt Parex bankas likteni lielā mērā bija noteikusi «apstākļu sakritība» un politiskie lēmumi. «Ja paskatāmies uz citām valstīm, piemēram, ASV, tad tur bankas, kurām palīdzēja valdība, nemaz nebija labākā situācijā.» Arī J.Lielcepure ir pārliecināts: ja FKTK turētos pie normatīviem, banka būtu jāaiztaisa ciet jau augustā, taču tas izraisītu neparedzamas sekas.
VK savā ziņojumā izsaka pārmetumus arī Latvijas Bankai (LB): tā, pēc VK klāstītā, valdībai nav sniegusi detalizētu situācijas analīzi un prognozes par to, kādas sekas finanšu sistēmai atstātu bankas bankrots. LB gan tam nepiekrīt. «Detalizēts Latvijas Bankas vērtējums bija pieejams lēmumu pieņēmējiem. Ar to šā gada jūlijā iepazīstināta Valsts kontrole, kas diemžēl to nav ņēmusi vērā un juridisku (turklāt apstrīdamu) iemeslu dēļ ir noraidījusi arī Latvijas Bankas pamatoto pretenziju par revīzijas ziņojumu,» oponē LB.