Kompānija Nira fonds aplēsusi, ka aptuveni no 17 000 jaunu dzīvokļu, kas galvaspilsētā sabūvēti kopš 1995. gada, pārdoti nav 3600-3700. Lielākā daļa no tiem tagad ir banku pārziņā, un tās to tirgošanai gaida labākus laikus.
Pašvaldībā skaidro, ka šie mājokļi ir plaši, nekvalitatīvi un ar ekstrām, kas neder dzīvokli gaidošo ģimeņu izmitināšanai. Lai likvidētu rindu pavisam, dome grasās visus piecus tūkstošus dzīvokļu būvēt pati. Šie plāni apsteidz iepriekš iespēto - 2003. gadā dibinātais uzņēmums Rīgas pilsētbūvnieks (RP) līdz šim spējis papildināt dzīvojamo fondu par 3569 dzīvokļiem plus vēl dažiem simtiem šogad.
Projektēšanas, būvēšanas un finansējuma piesaistīšanas konkurss visām aptuveni 30 jaunajām mājām septiņās vietās pilsētā būs vienots, un to izsludinās līdz Jāņiem, apstiprina RP valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters (TB/LNNK). Sākumā par celtniecību maksās būvnieki, bet vēlāk viņu kredītsaistības pārņems dome. I. Gaters atsakās minēt, cik naudas vērienīgais projekts pilsētai prasīs.
Pašreiz pēc RP pasūtījuma tiek būvēts 800 dzīvokļu komplekss Ulbrokas ielā par 37,4 miljoniem latu. I. Gaters gan uzskata, ka vilkt paralēles ar šo projektu nav korekti, jo Pļavnieku mājas sadārdzināja inženierkomunikāciju pievilkšana un būvniecības konkurss notika 2008. gadā, kad cenas bija augstākas. Ulbrokas ielas namus Skonto būve ceļ par 460 latiem kvadrātmetrā, saka I. Gaters.
«Ja tādā veidā viss turpināsies, dzīvokļu kļūs vairāk, bet tajos dzīvotāju vēl mazāk,» vērtē Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs profesors P. Zvidriņš. Rīga ik gadu zaudē ap septiņiem tūkstošiem iedzīvotāju, un pilsētā krituma temps ir augstāks nekā pārējā Latvijā.
DnB Nord bankas ekonomists Pēteris Strautiņš pašvaldības investīciju nesauc par labu un arī piemin demogrāfiskās problēmas. Līdz šim Latvijā samazinājās mājsaimniecību lielums, bet turpmāk kritīsies pašu mājsaimniecību skaits. Vienlaikus cilvēki ar samērā lieliem ienākumiem būvēs privātmājas un pirks dzīvokļus jaunajos projektos. «Tas nozīmē, ka atbrīvosies dzīvokļu skaits jau tagadējās daudzstāvu mājās, tātad ir iespēja, ka var veidoties pieaugošs vidējas kvalitātes mājokļu pārpalikums tirgū.»
Pēc Latio vadītāja Edgara Šīna domām, iecerētā mājokļu celtniecība daudziem būvniekiem ir svarīga izdzīvošanai, taču kā «cilvēks, kas kaut ko saprot no nekustamajiem īpašumiem», viņš apgalvo, ka rosību tirgū tā neveicinās, bet padarīs to vēl lētāku. «Neizmantoto dzīvokļu procents jau tā ir ļoti augsts,» saka E. Šīns un uzskata, ka pašvaldība rīkotos pareizāk, ja dzīvokļus īrētu.
Taču Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) ekspertu argumenti nepārliecina. Viņš norāda, ka daudzi rīdzinieki joprojām dzīvo sliktos apstākļos, bet tukši denacionalizēti nami nav pašvaldības problēma. «Kas ir labāk - tukša privāta māja vai lai cilvēki dzīvo dzīvokļos ar krāsnīm vai vispār bez apkures?» retoriski vaicā N. Ušakovs, liekot noprast, ka dod priekšroku pirmajam variantam.