Tiesa, pēc izmeklēšanas iestāžu teiktā, ilga izmeklēšana parasti tomēr saistīta ar ekspertīzēm un mēnešiem ilgām rindām uz ekspertīzēm. Liene gan uzskata - tā nav īstā atbilde viņas gadījumā. Viņa atklājusi - lai cietušais panāktu taisnīgu atrisinājumu, jāiziet cauri virknei grūtību. «Esmu ļoti vīlusies un domāju braukt prom. Nevēlos, lai šajā valstī augtu mani bērni,» saka Liene.
Gatavojās noziegumam
Liene stāsta - viņu izvaroja bijušais draugs pusotru gadu pēc šķiršanās. Todien pulksten 7 viņš piezvanījis, teicis - tūlīt ienāks pie viņas dzīvoklī Rīgā, jo esot viņas darbam noderīgas ziņas. Liene viņu ielaidusi, un faktiski līdz ar šo brīdi diena pārvērtās murgā un viņas dzīvoklis - slazdā. Vīrietis viņai uzmācies un atraidīts sācis Lieni žņaugt, pēc tam sitis pa seju, vēderu. Drīz viņš pats arī atklājis, ka šai dienai ilgi gatavojies - Liene esot salauzusi viņa dzīvi, tāpēc viņš nolēmis darīt sev galu un pirms tam Lieni vairākkārt seksuāli izmantot un arī sakropļot . Lai viņa bijušo draugu atcerētos visu mūžu. Vīrietis bija labi sagatavojies - somā bija virve, steks, nazis un izolācijas lente. Liene piebilst - iepriekš slepus «ielaužoties» e-pastā, no vēstulēm viņš uzzinājis, ka viņa būs dzīvoklī, kur ikdienā nedzīvoja.
Viņš aizvēris aizkarus, sievietei ar izolācijas lenti sasējis rokas uz muguras un izvarojis. Tālākais abu ceļš todien turpinājās uz kādu vietu netālu no Rīgas, kur vīrietis esot nolēmis darīt pašnāvību. Viņš Lieni pret viņas gribu aizturēja, draudot ar nazi, un viņai bija jāvada mašīna. Nonākuši netālu no galamērķa, vīrietis pašnāvnieciskās domas dzīvē neīstenoja, bet sievieti mežā vēl izvaroja. Kādā brīdī Lienei izdevies kādai paziņai pa telefonu paziņot par notiekošo. Paziņa par to informējusi policiju, kura piezvanījusi pašam varmākam, viņu vēl vairāk saniknojot. Vakarpusē Lienei izdevies izbēgt, un viņa vērsās policijā. «Sākumā mani sūtīja no viena iecirkņa uz otru. Policijā smīkņāja, neticēja. Kad noņēmu brilles un parādīju sasisto seju, ieklausījās,» atceras Liene. Kad uzrakstīts iesniegums, policijas darbinieki atklājuši, ka ekspertīzi tonakt nevarēs veikt. «Teica - eksperts laikam guļ, neceļ klausuli. Protams, pēc tā visa gribēju mājās ieiet dušā, nomazgāties, taču nedrīkstēju līdz ekspertīzei,» atminas Liene. Ekspertīzi nākamajā rītā veica eksperts vīrietis. Bijušo draugu pēc nopratināšanas policija palaidusi vaļā, saka Liene. Aizdomās turētajam neprasīja piemērot brīvības atņemšanu kā drošības līdzekli.
Pērn maijā Liene izgājusi melu detektora pārbaudi, un kopš tā laika lietā iestājies klusums. Lienes juriste uzzinājusi, ka šīs ekspertīzes rezultāti nez kāpēc policijā nonākuši tikai šogad februārī. Liene ir neizpratnē, kādēļ lieta tā ievilkusies un kāpēc to uzsāka tikai pēc Krimināllikuma panta par izvarošanu, nevis par personas nolaupīšanu un arī pretdabisku dzimumtieksmes apmierināšanu.
Piesauc saprātīgu termiņu
Rīgas reģiona policijas pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis Dienai saka - lietu izmeklē pusotru gadu, jo bija nozīmētas vairākas ekspertīzes. «Tagad lieta nodota prokuratūrai pārbaudē,» viņš piebilda. Uzraugošā prokurore Evija Zariņa norāda - «lieta tiek izmeklēta saprātīgā termiņā», pārstāsta prokuratūras pārstāve Laura Pakalne. Iespējams, to jau drīz varēšot policija nodot prokuratūrai apsūdzības uzrādīšanai. L. Pakalne norāda par vispārējo situāciju - personai ir tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, ko arī cenšas ievērot, taču to ietekmē dažādi apstākļi - ekspertīzes, lietas apjomi un citi.
Nekomentējot konkrēto lietu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga par izmeklēšanas termiņu ilgumu saka - tā varētu būt problēma noteiktu kategoriju lietās un īpaši tajās, kur nepieciešamas ekspertīzes. «[Termiņš] atkarīgs no lietas, no policijas darba, noslodzes. Būtu jāanalizē noslodzes izmeklēšanas iestādēs, un noslodzes līmenis būtu jāsabalansē,» viņa skaidro un uzsver - tā ir valsts atbildība nodrošināt ātru un efektīvu procesu. Arī krimināltiesību eksperts Andrejs Judins (Vienotība) norāda, ka katra lieta ir jāskata ļoti individuāli: «Ja lietu izmeklē, piemēram, pusotru gadu, tam ir vērts pievērst uzmanību, taču tā pateikt uzreiz, ka tas ir pārāk ilgi, tā nevar.»