Kuņģa apiešanas operācija - nopietna iejaukšanās cilvēka gremošanas sistēmā un vielmaiņā, daudziem ir pēdējais glābiņš, skaidro SIA Siguldas slimnīca valdes loceklis un galvenais ārsts Valdis Siļķe: «Nereti dzirdu nievājošus izteikumus - kāpēc griezt kuņģi, ja var vienkārši neēst? Taču izrādās, ka nevar neēst. Ļaudis sirgst ar dažādām atkarībām, tajā skaitā pārmērīgu ēšanu. Šādam cilvēkam lekcijas par šāda paraduma kaitīgumu bijušas nebijušas, jo viņa organisms nepārtraukti brēc pēc ēdiena un gremošana ir vienīgais, par ko viņš spēj domāt. Cilvēks tikai pampst, tajā pašā laikā saprotot, ka vairs nespēj pats apaut kājas, iesēsties mašīnā, turpināt strādāt, jo ir kļuvis par invalīdu un viņam piemeties cukura diabēts. Vairums atrodas uz nāves robežas.»
Ceļamkrānu nenodrošina
Aptaukošanās problēma strauji pieaugot arī Latvijā, aptuveni katrs desmitais bariatriskā ķirurga pacients esot vietējais iedzīvotājs. Smagākais svēris 240 kilogramu - tā bijusi gados jauna sieviete ar labu izglītību, kas vairs nespējusi pārvietoties, tāpēc savu biznesu vadījusi pa telefonu. Arī viņa sirgusi ar ēdiena atkarību. Tomēr kāpēc mainīt savu dzīvi uz Siguldu vairumā brauc tieši norvēģi? «Šos klientus palīdz piesaistīt mūsu sadarbības partneris - kāda turienes medicīnas tūrisma firma.» Sadarbība ir arī ar citām valstīm - Zviedriju, Lielbritāniju, Īriju un citām. Norvēģijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi uz Siguldu brauc gan cenas starpības dēļ - Latvijā operācija maksā piecus tūkstošus eiro, kas ir apmēram divreiz lētāk nekā citur, - gan labu atsauksmju dēļ. «Pirmie ārzemju pacienti pie mums brauca ar bažām, domājot, vai mēs te sēžam kokos, vai mums ir mašīnas. Klientu angažēšana un uzticības panākšana ir sarežģītākā daļa,» norāda V. Siļķe un paskaidro - daudz vieglāk pakalpojumu attīstīt nekā to pārdot.
Pavisam smagus gadījumus gan Siguldas slimnīcā neuzņemoties operēt: «Ja cilvēks ir tiktāl noēdies, ka nespēj patstāvīgi paiet, un ir tādi, kurus ārā no mājas iespējams dabūt tikai ar ceļamkrānu caur logu, tad tā jau ir katras valsts problēma. Daudzas attīstītākās ES valstis kompensē bariatriskās operācijas, kas balstās galvenokārt uz ekonomiskiem, nevis humāniem apsvērumiem - aptaukojies cilvēks sirgst ar dažādām patoloģijām, kuru medikamentus valstij nākas kompensēt, un ir viegli aprēķināt, cik gados tiks pārtērēta bariatriskās ķirurģijas pakalpojuma cena. Iedot šo pakalpojumu atmaksājas, jo ir liela varbūtība, ka pēc tam cilvēks spēs pats par sevi rūpēties, strādāt un nebūt slogs sociālajam budžetam.» Tajā pašā laikā Siguldas slimnīcas galvenais ārsts norāda, ka aptaukošanās slimība progresējot tādā ātrumā, ka pēc dažiem gadiem jau aptuveni pusi veselības aprūpes resursu nākšoties novirzīt seku ārstēšanai. Uz iebildi, ka svara pieaugumu var veicināt arī iedzimtība, hormonālas saslimšanas, V. Siļķe atbild: «No trekna gaisa neviens resns nav palicis. Tas viss dabūts iekšā pa nelielo atveri galvas lejasdaļā.» Slimnīcā neiztiek arī bez kurioziem - kāda jauna sieviete bijusi ar mieru lidot uz Siguldu no Austrālijas un agresīvi uzstājusi, ka operācija nepieciešama, jo līdz māsas kāzām viņai esot jābūt formā un jātiek iekšā kleitā. «Citu valstu kolēģi viņai jau bija atteikuši un nepiekritām arī mēs, jo to, vai cilvēks ir resns vai tievs, vērtējam nevis subjektīvi, bet rēķinot ķermeņa masas indeksu, kas nedrīkst būt zemāks par 30. Tas ir tāpat, kā netaisīs endoprotēzi cilvēkam, kurš iedomājies, ka viņa locītava ir slima,» skaidro V. Siļķe.
Rod ienesīgas nišas
Iespējams, Siguldas slimnīca nekļūtu par vienu no Latvijas medicīnas eksporta veiksmes stāstiem, ja nebūtu krīzes ietekmē 2009. gadā valdības īstenotās slimnīcu reformas. No svaigi remontētas neatliekamās palīdzības slimnīcas, kam siltināšana veikta par ES fondu naudu, un attīstītu bāzi tā tikusi atmesta aprūpes iestādes statusā, kas komandu nostādījis izvēles priekšā: pieņemt pārmaiņas un attīstīties vai skatīties atpakaļ, gaidot, kad no valsts kontiem atkal plūdīs finansējums. Veikuši reorganizāciju, bērnu un ginekoloģijas nodaļu vietā ierīkojot rehabilitācijas nodaļu, kur cilvēkiem atkopties pēc insulta, traumām, dziedēt muguras un locītavu sāpes. Ar ko Siguldas slimnīca atšķiras no Līgatnes, Rāznas vai Tērvetes sanatorijām? - «Ar to, ka pieņemam arī smagā stāvoklī esošus pacientus, jo ir diennakts dežūrārsts. Šis pakalpojums pie mums patlaban sastāda pusi no kopējā klāsta, un ikdienā rehabilitāciju saņem vidēji 20-30 klientu.» Otrs darbības virziens ir dzemdības. «Pretēji rekomendētajam nekad neaiztaisījām ciet dzemdību nodaļu, tā bija ļoti populāra, nokomplektēta ar labiem speciālistiem, un būtu bijis muļķīgi to aizvērt pavisam. Finansējums no valsts puses bija pilnībā noņemts, taču, pat pilnas pacienta maksas režīmā strādājot, tā tik un tā palika pieprasīta.» Pašlaik gan valsts pasūtījums atgūts un pieņemto dzemdību skaita ziņā šī ir astotā lielākā nodaļa Latvijā - pērn te pasaulē nākuši vairāk nekā 700 mazuļu. Trešais galvenais pakalpojums ir plānveida operācijas, tajā skaitā minētās bariatriskās, kas veido arī Latvijas medicīnas eksporta statistiku. Ne Centrālās statistikas pārvalde, ne Veselības ministrija gan datus neapkopo - kā skaidro iestādes pārstāvis Oskars Šneiders, esot sarežģīti nošķirt, kad ārvalstnieka ierašanās Latvijā bijusi ar mērķi uzlabot veselību un kad pakalpojums izmantots ārkārtas situācijā vai garāmbraucot.
Latvijas Bankas rīcībā esošie dati liecina, ka ārzemnieki ar veselības uzturēšanu saistītos braucienos pērn mūsu valstī atstājuši 15 miljonus eiro, kas ir līdz šim straujākais uzrāviens. Salīdzinājumam - pirms pieciem gadiem medicīnas eksports ienesis tikai četrus miljonus eiro. 2012. gadā izveidots Latvijas veselības tūrisma klasteris ar mērķi palielināt nozares starptautisko konkurētspēju un piesaistīt vairāk klientu. Panākumi esot manāmi - sākotnējo 40 klastera biedru - medicīnas iestāžu - ārvalstu klientu skaits trīs gados palielinājies par teju 20 tūkstošiem. «Vislielākā interese no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Vācijas, Lielbritānijas, Izraēlas, Lietuvas, Igaunijas, bet gadās klienti arī no attālākām valstīm,» atklāj klastera vadītāja Gunta Ušpele. Pieprasītākie pakalpojumi esot diagnostika, rehabilitācija, vēnu lāzeroperācijas, plastiskā ķirurģija, acu operācijas, bariatriskās operācijas, dzemdības, traumatoloģija un ortopēdija.