Kā norāda ministrijas pārstāve Daiga Grūbe, līdzekļi nepieciešami, lai neradītu pārrāvumu siltināšanas procesā. Par piešķirto naudu paredzēts nosiltināt vairākus desmitus māju, daļu plānots ieguldīt sistēmas uzlabošanā. Eiropas naudas atbalstu atsāks piešķirt nākamā gada vidū, un tiek prognozēts, ka tie būs vairāk nekā 200 miljoni latu.
Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) naudu iepriekšējā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam nosiltināti 288 daudzdzīvokļu nami, kopējie Eiropas piešķirtie līdzekļi bijuši vairāk nekā 14 miljoni latu. Līdzšinējā piešķiršanas kārtība paredzēja, ka ES iegulda 50% siltināšanai nepieciešamās naudas, pārējais jāfinansē mājas iedzīvotājiem, ņemot kredītu bankā. Šeit sākušās pirmās lielākās problēmas, jo ne visi māju iedzīvotāji vēlējušies uzņemties šādas saistības. Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Raimonds Aleksejenko Dienai atklāj, ka tas bijis milzīgs šķērslis ceļā uz siltu ēku: «Cilvēkiem joprojām ir bail no kredīta. Īpaši, ja mēs sākam runāt par simtiem tūkstošu eiro. Kaut gan, šādu kredītu ņemot, dzīvokli ieķīlāt banka nepieprasa, tik un tā daudzos rodas pretestība. Tas sevišķi attiecas uz veciem cilvēkiem, viņi saprot, ka šādas saistības ir uz vairākiem gadu desmitiem, un tas ir nepatīkami.»
R. Aleksejenko vērš uzmanību uz citu tikpat nozīmīgu problēmu - iedzīvotājiem pašiem bija jāmeklē būvnieks, turklāt ar atrašanu vien process netika atrisināts, jo siltināšanas process kādam bija arī jāuzrauga. Ņemot vērā, ka iedzīvotāji nav speciālisti māju siltināšanā, būvniecība ne vienmēr notikusi kvalitatīvi. LIAA dati atklāj, ka sliktā kvalitātē nosiltinātas vairākas ēkas, piemēram, Zaķumuižā, Talsos un Liepājā.
Sistēmai skarbus vārdus velta arī Rīgas Enerģētikas aģentūras direktore Maija Rubīna: «Mēs nekādā ziņā nevaram prasīt no māju iedzīvotājiem, lai viņi būtu speciālisti māju siltināšanā un ekonomikā. Pašreizējā sistēma paredz, ka iedzīvotājiem ir jāsaprot, kādus dokumentus un uz kurieni sūtīt, kādā veidā tie jāsagatavo, iedzīvotājiem jāizvērtē arī projekta dokumentācija un citas specifiskas lietas.»
M. Rubīna teic, ka māju siltināšanā varētu ņemt vērā Lietuvas piemēru, kur process noris krietni efektīgāk: «Lietuva iedibinājusi administratora dienestu, tas nozīmē, ka katrai mājai tiek piešķirts valsts apmaksāts administrators, kurš visu izdara iedzīvotāju vietā, piemēram, uz sevi ņem kredītu, organizē renovācijas procesu. Šis cilvēks ir profesionālis un zina, kā to vajag darīt.»
EM pārstāve Daiga Grūbe teic, ka problēmas ir apzinātas. Ministrija cer, ka Saeima nākamā gada budžeta projekta otrajā lasījumā māju siltināšanai piešķirs četrus miljonus latu. Daļu no šīs naudas iecerēts ieguldīt tieši sistēmas uzlabošanā. Pagaidām gan D. Grūbe nevienu konkrētu plānu nenosauc, tikai norāda, ka tiek vērtēti vairāki instrumenti: «Tās varētu būt garantijas banku kredītiem mājokļu siltināšanai, bet ir pāragri spriest, vai šajā sistēmā kaut kas tiks mainīts. Izstrādājot programmu, mēs ņemsim vērā, ka arī bankas kļuvušas piesardzīgākas kreditēšanā.»