Patlaban AER daļa bez Daugavas HES elektrības bilancē ir mazāk nekā 3%, bet izmaksu ziņā tā pārsniedz 8%. No AER ražotā un obligātā kārtā iepirktā elektroenerģija Latvijā 2010. gadā maksāja vidēji 119 Ls/MWh, savukārt elektrības vidējā tirgus cena Nord Pool biržā, kurai Latvija gatavojas pievienoties šogad, bija 37,25 Ls/MWh.
Ekonomikas ministrija (EM) sarēķinājusi, ka atjaunojamo energoresursu (AER) programmas īstenošana cels elektrības cenu caurmēra gala patērētājam par 18 Ls/MWh. Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss atzīst, ka atsevišķiem lieliem patērētājiem, kuriem rēķinā galvenā komponente ir elektroenerģija, piemēram, Liepājas metalurgam, AER obligātā iepirkuma rezultātā elektrības AER izmaksas var pieaugt par gandrīz 50%.
«Liepājas metalurgs tehnoloģisku iemeslu dēļ ir izņēmums. Nevienam citam uzņēmumam tik liela izmaksu pieauguma nebūs,» ir pārliecināts EM valsts sekretārs Juris Pūce.
Ambiciozi AER plāni
Elektroenerģijas ražošanā plānotā atjaunojamo energoresursu daļa 2020. gadā ir 59,8%. Jāņem gan vērā, ka jau pašlaik, pateicoties Daugavas HES kaskādei, AER daļa Latvijas elektroapgādē ir 44,7%, plānotais pieaugums tātad - 15,1%. «Nav daudz, bet gana ambiciozi,» Latvijas AER plānus īsi raksturo ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
«Jau pašlaik paredzēto atbalsta apjomu izmantošana, ja visas MK noteikumos atvēlētās kvotas tiktu izmantotas, nozīmētu valsts garantēto ikgadējo iepirkumu no AER projektiem 180 miljonu latu apmērā, kas ar esošajām tirgus cenām mūsu ekonomikai nozīmētu papildu maksājumu slogu par elektrību - vairāk nekā 130 miljonu latu katru gadu,» Dienai teica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes loceklis Ivars Zariņš.
«Tā ir taisnība,» atzina J. Pūce un piebilda, ka kvotas gan netiek ne tuvu izmantotas pilnībā un ka tieši tāpēc ir svarīgs jaunais likums, kas būtiski mainīs AER projektu atbalsta sistēmu. Ministrs A. Kampars Tautsaimniecības komisijas sēdē sacīja, ka pašlaik AER atvēlētās kvotas tiek izmantotas tikai 5-7% apjomā.
Nākotnē maksimālie ieņēmumi AER projektos, vienlaikus ražojot gan elektrību, gan siltumu, pēc EM aprēķiniem, būs 110,2 lati par MWh, kas ir mazāk nekā tagad.
Dabasgāze kā mugurkauls
«Dabasgāze vienlaikus ir arī atjaunojamo energoresursu enerģētikas mugurkauls, jo nodrošina rezerves jaudas, kas nepieciešamas to attīstībai,» Dienai paskaidro EM valsts sekretāra vietnieks Gatis Ābele. «Neredzu, kādā veidā AER risina valsts enerģētiskās drošības jautājumu,» atzīst Latvenergo valdes loceklis U. Bariss, «vējš nav bāzes jauda, jo mainās. Palielinot vēja ģeneratoru jaudas, sistēmas operatoram ir jāplāno rezerves jaudas. HES jaudas ir limitētas, atliek tas pats TEC2 (2) vai imports.»
A. Kampars stāsta, ka Rīga arī nākamos desmit, pat divdesmit gadus tiks apgaismota un apkurināta, balstoties uz dabasgāzi. «Dabiski, ka tā būs,» Dienai uzsvēra enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, «bet nevajag pretstatīt dažādus energoresursu veidus. Katram ir sava vieta. No Latvijas katru gadu izved 3 miljonus tonnu koksnes blakusproduktu, kuru enerģijas ekvivalentu var salīdzināt ar to, ko visas Latvenergo elektrostacijas izstrādā kopumā. Izdevīgāk būtu to nevis izvest no Latvijas, bet izmantot gan siltuma, gan elektrības ražošanā.»
Vējš un biomasa
«Vienīgais AER veids, ko ne tikai var uzskatīt par bāzes jaudu, bet kas var būt šodien konkurētspējīgs ar dabasgāzi, ja tiek subsidēta iekārtu iegāde, ir biomasa,» uzsver J. Pūce un piebilst, ka AER likumprojektā ekonomiski tiek stimulēta tieši biomasas koģenerācijas staciju attīstība.
«Neviens AER veids pašlaik, protams, nevar konkurēt ar fosilo kurināmo, tomēr fosilo resursu cenas nākotnē neizbēgami pieaugs, bet AER tehnoloģijas attīstīsies un izmaksas samazināsies,» turpina J. Pūce. Viņš uzskata, ka AER ir noteikti jāattīsta saprāta robežās. Viņaprāt, «biomasas koģenerācijas stacijas iekārtas ir tikai par 30% dārgākas, bet, ja starpību sedz ES struktūrfondu dotācijas, biomasa var kļūt konkurētspējīga ar dabasgāzi izmaksu ziņā». Turklāt Latvijā ir vietas, kur izmaksu dēļ nekad netiks pievilkts gāzesvads, tādēļ tieši biomasas koģenerācijas stacijas ir ekonomiski pamatotākais AER attīstības virziens.
J. Pūce pieļauj, ka pēc 2015.-2020. gada, attīstoties tehnoloģijām, ekonomiski konkurētspējīgi var kļūt lielie vēja parki jūrā. Pārējās AER tehnoloģijas ir jāskata vairāk no zaļās domāšanas un vides attīstības viedokļa, uzskata EM valsts sekretārs. Enerģētikas eksperts J. Ozoliņš norāda, ka AER attīstība ir ļoti svarīga Latvijas attīstībai un nedrīkst vienkāršoti runāt par AER dārdzību: «Igaunija aktīvi attīsta vēja enerģētiku, un tagad igauņi paši ražo vēja tehnoloģijas. Savukārt Latvijā pēdējos četros gados AER attīstībā nav noticis nekas.»
Kur koncepcija?
«Tieši komerciāli izdevīgu bāzes jaudu deficīts ir galvenā Latvijas problēma enerģētikā,» atzīst U. Bariss, kurš ir skeptisks pret lielajiem AER plāniem. Pārvades sistēmas operatora ziņojumā, galvenajā dokumentā, kas raksturo elektroenerģijas un jaudas pieprasījumu valstī, uzsvērts, ka «ģenerējošās jaudas ir nepietiekamas, lai segtu Latvijas energosistēmas patēriņu ne tikai šogad, bet pat 2020. gadā optimistiskajā scenārijā, kad ir realizēti TEC2 otrās kārtas (400 MW) un Kurzemes cietā kurināmā (400 MW) elektrostacijas projekti, kā arī vēja elektroģeneratoru uzstādītā jauda sasniedz 750 MW».
Arī pēc TEC2 (2) darba sākšanas Latvijai trūks aptuveni 500 MW jaudu, ko var salīdzināt ar vidēji lielu elektrostaciju, - tāds ir Dienas aptaujāto ekspertu vidējais vērtējums. Viņi uzsver, ka līdz Visaginas AES pirmā bloka atklāšanai Baltijā kopumā trūkst ap 1000 MW jaudas.
Ja neskaita Rīgas TEC2 (2), kas tiešām sāks darbu 2013. gadā, pārējo lielo ieceru realizācija, ieskaitot Visaginas AES, šodien ir zem lielas, lielas jautājuma zīmes. Ministrs A. Kampars nesen publiski apšaubīja Kurzemes ogļu elektrostacijas nepieciešamību CO2 kvotu dārdzības dēļ, bet Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce sarunā ar Dienu atzina, ka arī uzstādīto vēja elektrostaciju jaudu apjoms 2020. gadā tomēr «nebūs lielāks par 200 MW».
«Ir jābūt koncepcijai,» uzsver SPRK padomes loceklis I. Zariņš, «pašlaik valdības darbības enerģētikas jomā turpina atgādināt bērna «šopingu» rotaļlietu veikalā. Gribu to mantiņu, to mantiņu, un vēl arī šī ir laba, bet aizmirst paskatīties, cik naudiņas ir maciņā.»
Elektrības cena - augs
«Baltijas elektrības tirgus šodien ir vienādojums ar daudziem nezināmajiem. Bet vienu var prognozēt droši, elektrības cena jebkurā gadījumā augs,» atzīst ekonomists Tālis Linkaitis, «vīzijas un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai» sekretariāta vadītājs, kurš vienīgais atšķirībā no pārējiem ekspertiem pieļauj nevis elektrības bāzes jaudu deficīta, bet gan «burbuļa» problēmu, ja valstis turpinās aizrauties ar nacionālo programmu īstenošanu, neskatoties uz reģionu kopumā.
Savukārt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis uzskata, ka Latvijai noteikti jābūt nacionālajai stratēģijai enerģētikā. «Diemžēl tās nav. Vienīgā «stratēģija», ko es redzu, ir šie 40% AER enerģijas bilancē. Tas jau ir labi, ka mēs rūpēsimies par AER attīstību, tikai būtu labi saņemt valdības atbildi, cik tas maksās un ko tas īsti valstij dos. Turklāt kādam būs jārūpējas arī par atlikušajiem 60%. Kas domās par to?» retoriski jautā LZA prezidents.