Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem «nulles» pieslēgumiem, nosakot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu. Elektrības gala cenu klientiem šīs izmaiņas faktiski neietekmēs, intervijā Dienai uzsver ST valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.
Līdz ar pieslēguma nodrošinājuma jeb abonēšanas maksas noteikšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtajā tarifu izmaiņu projektā vienlaikus rosināt samazināt sadales tarifu par 20%. Kā nonācāt pie šāda skaitļa?
ST pamatmērķis ir elektroapgādes sistēmas darbības kvalitātes, drošuma un nepieciešamo jaudu nodrošināšana visefektīvākajā veidā. Loģiski, ka šis viss prasa arī izmaksas - gan elektroapgādes sistēmas ikdienas uzturēšanas darbiem, gan arī nepieciešamo uzlabojumu un modernizācijas veikšanai. Šīs visas izmaksas sedz elektroapgādes sistēmas lietotāji, un tās ir iekļautas sadales sistēmas pakalpojuma tarifā, ko maksā klienti, norēķinoties par saņemto pakalpojumu. Lielākā daļa mūsu klientu, kas galvenokārt ir mājsaimniecības, par saņemto pakalpojumu norēķinās atbilstoši patērētās elektroenerģijas apjomam. Taču pašreizējā sistēma rada savā ziņā nevienlīdzīgu situāciju, jo par elektroapgādes sistēmas uzturēšanu maksā tikai tie, kuri lieto elektroenerģiju, savukārt tie, kuriem ir ierīkots un funkcionējošs pieslēgums, taču elektrība lietota netiek, pieslēguma nodrošinājuma izmaksas nemaksā. Mūsuprāt, tas ne tikai ir netaisnīgi pret pārējiem klientiem, bet savā ziņā arī sarežģī mūsu ikdienas darbu un efektīvu attīstības plānošanu. Izstrādājot izmaiņas tarifu struktūrā, mēs vēlējāmies līdzsvarot elektroapgādes sistēmas vajadzības kvalitatīva un droša pakalpojuma sniegšanai un klientu iespējas, kā arī vēlējāmies, lai summa par pieslēguma nodrošināšanu nebūtu pārlieku liela. Respektīvi - lai pie vidēja elektrības patēriņa un efektīvas pieslēguma jaudas izmantošanas tarifa struktūras izmaiņas lielākai daļai klientu neradītu izmaksu pieaugumu, bet labākajā gadījumā šīs izmaiņas kopējo rēķinu samazinātu.
Kuri klienti izjutīs gala cenas pieaugumu, bet kuriem šīs izmaiņas neko nemainīs?
Esam rēķinājuši, ka, piemēram, vienas fāzes pieslēgumam ar vidējo patēriņu 85 kilovatstundas mēnesī, piemērojot sadales tarifu, kurā maksa par pieslēguma nodrošināšanu ir 1,5 eiro mēnesī, un attiecīgi ar 20% apjomā samazinātu sadalītās elektroenerģijas cenu, kopējais rēķins paliks nemainīgs.
Un pārējiem?
Arī pašreiz spēkā esošajos sadales tarifos ietverta maksa par elektroenerģijas sadali, bet turpmāk - ja regulators mūsu priekšlikumu apstiprinās - iedzīvotajiem līdzšinējā pakalpojuma cena par elektroenerģijas sadali veidosies no divām daļām - fiksētas ikmēneša maksas un samazinātas cenas par elektroenerģijas piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām. Lielākajai daļai mājsaimniecību kopējais rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainīsies. Lietotājiem, kas elektroenerģiju patērē efektīvi, gala elektrības rēķins pat samazināsies, savukārt tā sauktajiem «0» pieslēgumiem, kas elektroenerģiju nepatērē, vai neefektīvajiem patērētājiem būs rēķina pieaugums. Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,50 eiro (šī summa jau ir noteikta, ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektroenerģijas patēriņa - ne vairāk kā 75 kilovatstundas mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 0,19 eiro. Pie 100 kilovatstundu patēriņa mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,25 eiro, bet ar patēriņu 300 kilovatstundu un vairāk - mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 3,76 eiro mēnesī. Citādi būs mājsaimniecībām ar trīsfāžu pieslēgumu, jo fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20 ampēru trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro. Savukārt ar salīdzinoši mazu elektroenerģijas patēriņu - 100 kilovatstundu mēnesī - kopējais rēķins pieaugs par 3,09 eiro. Tajā pašā laikā mājsaimniecībām ar patēriņu 300 kilovatstundu mēnesī gala rēķins samazināsies par 0,42 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kilovatstundu kopējais rēķins samazināsies par 5,67 eiro mēnesī. Gribu uzsvērt, ka līdzīgu sistēmu mēs lietojam arī tarifu aprēķinos juridiskajiem klientiem. Vēl jāpiebilst, ka manis minētajos aprēķinu piemēros ST speciālisti ņēma vērā elektroenerģijas cenas samazinājuma prognozi 2016. gadam 6% apmērā.
Kad jaunie tarifi stāsies spēkā?
ST ir izstrādājis priekšlikumu un iesniedzis SPRK, kam jāizvērtē dokumenti un jāpieņem lēmums. Mēs esam iecerējuši, ka izmaiņas varētu stāties spēkā šā gada 1. aprīlī, tas nozīmē, ka mēnesi iepriekš lēmumam jābūt pieņemtam, lai klienti - sevišķi tā sauktie «nulles» pieslēguma turētāji - attiecīgi mēnesi var apdomāt un izlemt - saglabāt pieslēgumu arī pēc 1. aprīļa un maksāt vismaz pieslēguma nodrošināšanas maksu vai arī lūgt atslēgt konkrēto objektu no elektroenerģijas sadales tīkla. Jebkurā gadījumā katrs klients ar speciāla kalkulatora palīdzību ST mājaslapā varēs aprēķināt, kas viņam mainīsies līdz ar jaunās sadales tarifu struktūras spēkā stāšanos. Protams, jāpiebilst, ka šis kalkulators parādīs aptuvenās izmaksas, jo katru konkrēto gadījumu ietekmē virkne faktoru, piemēram, klienta izvēle par labu kādam no elektroenerģijas tirgotāja piedāvātajiem produktiem.
Būtībā tieši «nulles» pieslēguma abonenti arī izjutīs vislielākās izmaiņas - viņiem būs jāmaksā abonēšanas maksa par to, ka jebkurā brīdī viņi var ierasties savā īpašumā un ieslēgt spuldzīti.
Šādi to arī varētu ilustrēt. Turklāt pretēji publiski izskanējušajiem uzskatiem nav tā, ka lielākā daļa «nulles» un ļoti zema patēriņa pieslēgumu būtu nomaļas lauku mājas. Protams, arī tādas ir, bet puse no šādiem pieslēgumiem ir dzīvokļi pilsētās. «Nulles» pieslēgumi ir gana liels daudzums no kopējā klientu skaita jeb teju 120 tūkstoši pieslēgumu. Elektrolīniju kopgarums līdz šiem objektiem ir ap 3000 kilometru, taču, lai nodrošinātu efektīvu elektrotīklu un iekārtu darbību, arī šīs elektrolīnijas līdz «tukšajiem» pieslēgumiem ir savlaicīgi jāatjauno un pastāvīgi jāuztur darba kārtībā. Tās ir būtiskas izmaksas ST, kuras pašlaik sedz tikai tie, kas patērē elektroenerģiju. Mūsuprāt, tas tomēr nav taisnīgi, un tas ir līdzīgi kā, piemēram, maksa par internetu - ir konkrēta maksa, ko sedz katrs klients par pieslēgumu kopumā neatkarīgi no tā, cik megabaitus saņem, kas pamatā ir vienāda visiem abonentiem, un tajā noteikti ir iekļauta arī maksa par sistēmas uzturēšanu. Bet klienta ziņā ir tas, vai viņš tikai maksā par pakalpojumu, bet nelieto internetu, vai arī izmanto šo pakalpojumu. Līdzīgu sistēmu mēs vēlamies iesviest arī elektroenerģijas apgādes sistēmā. Tā ir virzība uz stabilitāti un prognozējamību elektroenerģijas sistēmas attīstībā un drošībā. Mums ir svarīgs ikviens klients, tomēr arī jāsaprot, kādas ir reālās tīkla uzturēšanas izmaksas un cik maksā katras konkrētās līnijas uzturēšana. Tas pats attiecas uz avārijas atslēgumiem - mums ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atjaunot elektrības piegādi jebkuram klientam, taču te ir jautājums - kā sakārtot prioritātes, ja mums vienlaikus atslēgums ir gan elektrību patērējošiem klientiem, gan «nulles» pieslēgumiem, darbi jāveic abos gadījumos, taču izmaksas sedz tikai elektrības patērētājs.
Aptuveni rēķinot, gadā sanāk visai prāva summiņa, ko iekasēsiet no šiem «nulles» pieslēgumiem, - ap pieciem miljoniem eiro, protams, ja viņi visi paliks jūsu klienti arī turpmāk. Zināt, kā šo naudiņu izlietosiet?
Patlaban grūti prognozēt minēto klientu lēmumu brīdī, kad viņiem nāksies izlemt - saglabāt pieslēgumu vai tomēr atteikties no tā. Iespējams, uz kādu laiku atslēgties no tīkla varētu tie klienti, kuriem šobrīd ir tikai sadales skapis neapbūvētas pļavas vidū. Cita situācija ir ar tukšajiem dzīvokļiem, visticamāk, tukšo dzīvokļu īpašnieki tomēr izlems maksāt par elektrības pieslēgumu, jo šīs komunikācijas esamība vai neesamība maina īpašuma vērtību brīdī, kad tas tiek izlikts pārdošanai. Tādēļ atturēšos prognozēt, kā samazināsies pieslēgumu skaits.
Taču par naudas izlietojumu - mēs no klientiem saņemtos līdzekļus par elektroenerģijas piegādes nodrošināšanu izlietojam elektropārvades sistēmas modernizācijā, ko paredz arī mūsu attīstības un investīciju plāns.
Un konkrēti?
Turpmākajiem trim gadiem ir precīzi izstrādāts plāns, kur, ko un cik lielā apjomā mēs paveiksim elektroapgādes sistēmas modernizācijā un pakalpojuma kvalitātes uzlabošanā. Sadales tarifiem, saskaņā ar kuriem klienti norēķināsies atbilstoši savai pieslēguma jaudai un elektrības patēriņam, jāsedz elektrotīkla uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas. Ilgtspējīga elektroapgādes tīkla attīstības minimālā prasība ir to modernizēt atbilstoši klientu vajadzībām un pieprasījumam un katru gadu pilnībā atjaunot vismaz 2% no kopējā elektrotīkla apjoma. Latvijā kopumā elektrolīniju kopgarums ir ap 95 tūkstošiem kilometru. Turklāt sistēma ir veidota vēl PSRS laikā, kas nozīmē, ka daļa elektrotīklu savu laiku jau nokalpojusi un jāatjauno. Tādējādi tiek uzlabota valsts elektroapgādes kvalitāte un nodrošināta elektrības piegādes nepārtrauktība. Ik gadu nepieciešams rekonstruēt un atjaunot elektrolīnijas vidēji 1600 kilometru garumā. Tas ir minimālais apjoms, kuru ST speciālisti izstrādājuši kā kompromisa variantu starp iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju un objektīvu nepieciešamību tīkla atjaunošanā, lai līdz 2024. gadam sasniegtu Eiropas Savienības vidējo kvalitātes līmeni. Turklāt būtiski - sistēmas modernizāciju mēs neveicam, automātiski nomainot nokalpojušās pārvades līnijas pret jaunām. ST izmanto ģeogrāfisko informācijas sistēmu, kas satur detalizētu informāciju par elektrotīklu tehnisko stāvokli, patēriņu un citiem tehniskiem parametriem, kurā mūsu speciālisti detalizēti analizē nepieciešamos investīciju un remontu darbus, laiku un vietu, lai ieguldītie līdzekļi tiktu izmantoti visefektīvākajā veidā un ievērojot klientu prasības. Respektīvi - dzīve mainās, un mainās arī klientu vajadzības un prasības. Saskaņā ar neatkarīgā ārējā inženiertehniskā auditora SWECO (Zviedrija) 2012.-2013. gadā veikto Latvijas elektrotīkla auditu Latvijas elektrotīkls neatbilst ilgtspējīga tīkla prasībām, turklāt nepieciešami uzlabojumi elektrības pārtraukumu biežuma un ilguma ziņā, kas ir galvenie nozari raksturojošie kvalitātes rādītāji. Gribu uzsvērt, ka atslēgumu ilguma ziņā esam būtiski progresējuši - 2013. gadā šis ilgums bija aptuveni 240 minūšu gadā uz klientu, šobrīd esam to samazinājuši līdz aptuveni 150 minūtēm. Taču mēs turpinām meklēt iespējas, lai termiņu saīsinātu vēl vairāk. Jāņem vērā arī Latvijas elektrotīkla vēsturiskā struktūra - pagaidām tas vēl ir plašs, sadrumstalots elektrotīkls, kur 70% elektrolīniju ir gaisvadu līnijas. Turklāt Latvija ir viena no mežainākajām Eiropas valstīm, līdz ar to aptuveni 21 tūkstotis kilometru gaisvadu elektrolīniju ir izbūvētas mežainos apvidos. Saskaņā ar SWECO secinājumiem un rekomendācijām 2014. gadā ST arī izstrādāja elektrotīkla Attīstības plānu un investīciju programmu turpmākajiem desmit gadiem.
Tas, cik daudz un efektīvi investējam elektrotīkla pārbūvē šobrīd, noteiks, kāda būs elektroapgādes kvalitāte un izmaksas turpmākajos 30-50 gados, jo tas ir laiks, kādu vidēji kalpo elektrotīkla elementi. Iegūtie līdzekļi no jaunajiem, līdzsvarotajiem tarifiem ļaus ātrāk un mērķtiecīgāk modernizēt «padomju laika mantojuma tīklu», ko veido 50% no valsts kopējā elektrotīkla. Tas vairs neatbilst ne klientu vajadzībām un prasībām pēc kvalitatīvas elektroenerģijas piegādes, ne arī iedzīvotāju apdzīvotības blīvumam un elektroenerģijas patēriņa apjomam - tur, kur bija padomju saimniecības un lielas rūpnīcas, šobrīd bieži ir tikai pamestas ēkas, bet kādreizējo pļavu vietā piepilsētās tagad ir plaši jauno projektu ciemati vai arī attīstījusies uzņēmējdarbība. Manuprāt, jaunais sadales sistēmas pakalpojuma līdzsvarotais tarifu projekts varētu dot savu artavu sistēmas sakārtošanā - ja klients vēlas ierīkot elektrotīkla pieslēgumu, mēs to varam īstenot un pēc tam šo pieslēgumu uzturēt darba kārtībā, taču pozitīvi, ka izmaksas par šo uzturēšanu nebūs jāsedz citiem klientiem, kā tas ir tagad.