Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +4 °C
Apmācies
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

Elektrības tirgotāji iekodušies brīvā tirgus pīrāgā

Lai gan Latvijas elektroenerģijas tirgus liberalizācija paver jaunas uzņēmējdarbības iespējas elektrības tirgotājiem, konkurence patlaban tiek vērtēta kā pieticīga.

Tiek prognozēts, konkurence saasināsies, tuvojoties 2013. gada rudenim, kad arī iedzīvotāji varēs izvēlēties, no kura elektroenerģijas tirgotāja iepirkt elektrību savam mājoklim. To, ka Latvijas elektroenerģijas tirgus pilnīga atvēršana notiks 2013. gada 1. septembrī, vakar akceptēja Ministru kabinets. Pagaidām netiek prognozēts, vai tas nozīmē zemāku elektrības cenu visiem iedzīvotājiem, bet zināms, ka elektroenerģija tiks tirgota par dažādām cenām ar atšķirīgiem nosacījumiem un patērētājs varēs izvēlēties sev pieņemamāko variantu.

Ir pamats sagaidīt, ka, līdz ar elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu, «enerģētikas tirgus kļūs efektīvāks un caurskatāmāks, veicinot cenu ziņā konkurētspējīgāku piedāvājumu», sola ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Pieredze rāda, ka cena, par kādu tirgus dalībnieki var pirkt elektroenerģiju, ir līdzīga vai zemāka par regulētajos tarifos iekļauto cenu, tādēļ kļūšana par tirgus dalībniekiem neradīs papildu finansiālo slogu lietotājiem, skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.

Diena jau rakstīja, ka pašlaik elektroenerģiju par regulēto tarifu iepērk tikai mājsaimniecības, bet pārējie elektroenerģijas patērētāji no 1. novembra kļuvuši par brīvā tirgus dalībniekiem.

Konkurence jāstiprina

Latvijas elektroenerģijas tirgū aktīvi darbojas un savstarpēji konkurē seši dalībnieki, vēsta a/s Sadales tīkls informācija. Zināmākais likumsakarīgi ir Latvenergo, savukārt pārējie - Enefit, BCG Riga, Enerģijas avots, Inter RAO Latvia un Baltic Energy Pool - noturīgas pozīcijas tirgū izcīna soli pa solim.

Būtisks elektroenerģijas tirgus atvēršanas mērķis nenoliedzami ir konkurences rosināšana, atzīst E. Urpena.

Kritisku viedokli par patlaban elektroenerģijas tirgū pastāvošo konkurenci, precīzāk, tās vājumu, Dienai pauda Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers. Viņš norāda: «Tirgū pieejams faktiski viens produkts - elektroenerģijas iegāde par fiksētu cenu. Daži tirgotāji pat nepiedāvā vairāk par vienu līguma termiņa izvēli. Šādas niecīgas izvēles iespējas ir pretējas atvērtā tirgus būtībai.»

Brīvais tirgus strādā

Jāņa Bethera viedoklim gan oponē elektroenerģijas iepirkumu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Energy Markets valdes loceklis Roberts Samtiņš, Dienai uzsverot, ka jau šobrīd «brīvais elektroenerģijas tirgus strādā». Tāpēc nav jāraizējas, ka elektroenerģijas tirgotāji nākamgad nebūs gatavi mājsaimniecību ienākšanai.

56% no elektroenerģijas lietotājiem, kam šoruden vajadzēja izvēlēties piegādātāju, to paveikuši, norāda R. Samtiņš un pauž viedokli, ka «šādu rādītāju varam uzskatīt par ļoti augstu». Viņš pieļauj, ka «no atlikušajiem 44% lielākā daļa izvēli izdarīs līdz gada beigām».

«Visi jaunie tirgus dalībnieki neizdara savu elektroenerģijas piegādātāja izvēli uzreiz, tas notiek pakāpeniski,» pieredzi izklāsta elektroenerģijas tirgotājuzņēmuma Inter RAO Latvia korporatīvo klientu vadītāja un Elektroenerģijas tirgus konsultatīvās padomes locekle Linda Popova.

Visi tirgotāji pakāpeniski palielina savu brīvā tirgus klientu skaitu atbilstoši ieguldītajiem resursiem tirdzniecības veicināšanā, uzsver Prudentia Energy Markets pārstāvis un atzīst, ka «Latvenergo izdevies nozīmīgs atrāviens no pārējiem, piesaistot 95% no tiem, kas izdarījuši izvēli. Tomēr arī pārējie tirgotāji spējuši iekosties brīvā tirgus pīrāgā».

To, ka šoruden Latvenergo vēl jo vairāk nostiprina savas vadošās pozīcijas Latvijas elektroenerģijas tirgū, apstiprina arī uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere.

Vērtējot Latvijas elektroenerģijas tirgū pastāvošo konkurenci, jāsaka: «Gan tirgotājiem, gan klientiem jāsaprot pastāvošie apstākļi un jāsamierinās ar situāciju, ka pašmāju tirgotājam vienmēr būs lielākas priekšrocības un iespējas,» atzīst L. Popova, kuras pārstāvētā uzņēmuma Inter RAO Latvia īpašnieks ir Inter RAO Lietuva, savukārt 49% no Inter RAO Lietuva akcijām pieder Lietuvas investīciju sabiedrībai Scaent Baltic, 51% akciju pārvalda Krievijas Inter RAO JES meitasuzņēmums Somijā RAO Nordic OY, vēsta uzņēmuma informācija.

Cīnās, kā prot

Cīnoties par klientiem, vērojama tirgotāju vēlme atšķirties, secina R. Samtiņš un turpina: «Viens klientus uzrunāja tieši, izsūtot piedāvājumus gan elektroniski, gan rakstiski, otrs centās konkurēt, piedāvājot zemāku cenu, bet trešais - gatavojot personalizētākus risinājumus.»

«Šis ir pirmais mūsu aktīvās darbības gads Latvijas elektroenerģijas tirgū. Darām visu iespējamo, lai tirgotāja maiņas procedūra jaunajiem klientiem būtu vienkārša. Kopējais klientu skaits, kuri izvēlējušies mūsu uzņēmumu kā savu turpmāko sadarbības partneri, ir pāri diviem simtiem,» stāsta L. Popova. Inter RAO Latvia klientu vidū ir arī vairākas pašvaldības, piemēram, Bauskas novada pašvaldība.

Patērētājam svarīga cena

«Elektroenerģijas tirgus Latvijā ir izteikti sezonāls ar būtiskām cenu svārstībām vasaras un ziemas mēnešos, tāpēc jāveido maksimāli izdevīgāki apstākļi tirgus jaunpienācējiem,» uzskata E. Urpena.

Vairāki Dienas aptaujātie uzņēmumu un pašvaldību pārstāvji, kuri jau iepērk elektroenerģiju nevis par regulēto tarifu, bet brīvajā tirgū, norāda, ka cena atkarīga no elektroenerģijas piegādātāja un patērētāja līgumā ietvertās vienošanās. Turklāt elektrības lietotāji labprāt vēlas sekot viszemākajai pieejamai cenai, tāpēc maina elektroenerģijas piegādātājus. Piemēram, Aizkraukles novads no Enefit pārgājis pie Inter RAO Latvia, bet nākamā gada vasarā paredzējis sadarboties ar Latvenergo. Cenšamies visu laiku iepirkt elektroenerģiju par iespējami zemāko cenu, Dienai apstiprina Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.

«Cena ir noteicošais elektroenerģijas izvēles kritērijs, bet objektīvi novērtēt ekonomiju iespējams, tikai analizējot un salīdzinot izmaksas garākā laika periodā - gadu vai vēl ilgāk,» komentējot situāciju, ka patērētāji maina elektroenerģijas piegādātāju, jo vēlas ietaupīt, saka L. Popova.

Paplašināšanās vasarā

Gaidāms, ka iedzīvotājiem, respektīvi, mājsaimniecībām, elektroenerģijas tirdzniecības pakalpojumus varētu sākt piedāvāt 2013. gada vasaras sākumā, prognozē EM, bet jau pēc nepilna pusotra mēneša, sākot no nākamā gada sākuma, EM sola izvērst iedzīvotāju informēšanu par elektrības iegādi brīvajā tirgū.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Uzziņas

80200403 - zvanot a/s Sadales tīkls pa šo tālruni, var interesēties par Latvijas elektroenerģijas tirgus dalībniekiem

Elektroenerģijas tirgotāji

A/s Latvenergo
2011. gada apgrozījums: ~ Ls 700,9 miljoni
Peļņa pēc nodokļiem: ~ Ls 658,4 miljoni
Darbinieku skaits: 1323
Valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, valdē vēl četri Latvijas Republikas pilsoņi

SIA Enefit
2011. gada apgrozījums: ~ Ls 14,27 miljoni
Peļņa pēc nodokļiem: ~ Ls 449 tūkstoši
Darbinieku skaits: 9
Valdes priekšsēdētājs: Jānis Bethers (Latvijas Republika), vadībā arī Karla Agana un Marguss Rinks no Igaunijas un Aivars Tihane no Latvijas

SIA BCG Riga
2011. gada apgrozījums: ~ Ls 3,37 miljoni
Peļņa pēc nodokļiem: Ls 2257
Darbinieku skaits: 11
Valdē: Renats Augustins (Lietuvas Republika), Edgars Gļauda (Latvijas Republika)

SIA Enerģijas avots
2011. gada apgrozījums: ~ Ls 2,56 miljoni
Peļņa pēc nodokļiem: Ls -13 846 (t. i., zaudējumi)
Darbinieku skaits: 0
Uzņēmuma valdē: Igaunijas Republikas pilsoņi Marko Alliksons un Pēters Jass Piks

SIA Inter RAO Latvia
2011. gada apgrozījums: ~ Ls 817,7 tūkstoši
Peļņa pēc nodokļiem: Ls 28 450
Darbinieku skaits: 2
Uzņēmuma valdē: Lietuvas Republikas pilsoņi Pauļus Vaznioks un Vids Čebatariūns

SIA Baltic Energy Pool
2011. gada apgrozījums: Ls 0
Peļņa pēc nodokļiem: Ls -50 (tātad zaudējumi)
Darbinieku skaits: 1
Valdē: Armīns Kronbergs no Latvijas
Avots: a/s Sadales tīkls, Lursoft

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vienotībai priekšā riskantas izspēles

Par scenārijiem, kā varētu attīstīties koalīcijas partneru attiecības, un dažādiem ministru sastāva restartēšanas modeļiem, kas varētu novest pie koalīcijas paplašināšanas vai valdības krišanas,...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?