Lai nostiprinātu koncerna pozīcijas videi draudzīgāko Eiropas energouzņēmumu vidū, Latvenergo aktīvi risina vides jautājumus - tiek realizēti investīciju projekti, kuru rezultāts ir ne vien tehniskie uzlabojumi, bet arī ražošanas procesu un objektu ietekmes uz vidi samazināšanās. Īstenojot šādas darbības politiku, pašlaik atjaunojamo energoresursu izmantošanas ziņā Latvija ir ierindota otrajā vietā ES. Pirmajā vietā ir Zviedrija, trešajā - Somija. «Pēc 2013. gada datiem, Latvijā 37% enerģijas, ko patērējam, nāk no atjaunojamiem resursiem. Latvija ar šiem rādītājiem var lepoties, un te liels nopelns ir mūsu hidroelektrostaciju darbībai. Kopumā Latvijā patērējam aptuveni septiņas TWh elektroenerģijas gadā, savukārt HES vidēji saražo 2,7 līdz trīs TWh gadā - tā ir ievērojama daļa,» uzsver Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis. ES mērķis līdz 2020. gadam ir sasniegt 20% no atjaunojamiem resursiem izmantotās enerģijas, Latvijas mērķis - 40%.
Rit rekonstrukcijas darbi
No resursu izlietojuma viedokļa ūdens kā atjaunojamais energoresurss ir vienīgais, kas spēj saražot tik lielu daudzumu elektroenerģijas, ar to nespēj konkurēt ne vēja, ne saules stacijas. Elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās nerada emisijas atmosfērā. Galvenā hidroelektrostaciju ietekme uz vidi saistīta ar upes hidroloģiskā režīma maiņām, ietekmējot bioloģisko daudzveidību un krastu deformāciju, kā arī ar ķīmisko vielu noplūžu riskiem hidroagregātu un hidrotehnisko būvju ekspluatācijas laikā. Rūpējoties par efektīvu ūdens resursu izmantošanu un videi drošu saimniecisko darbību, Latvenergo veic pakāpenisku Daugavas HES hidroagregātu atjaunošanu, ieguldot rekonstrukcijas projektā aptuveni 200 miljonu eiro.
Ķeguma HES ir pirmā elektrostacija uz Daugavas, ar kuru sākās lielā Latvijas elektrifikācija, HES celta no 1936. līdz 1939. gadam, Otrā pasaules kara laikā sagrauta un atjaunota pēckara gados. Tā sastāv no divām atsevišķām spēkstacijām Daugavas labajā krastā (HES-1) un kreisajā krastā (HES-2). Kad XX gadsimta 60. gados radās nepieciešamība palielināt Ķeguma ģenerējošo jaudu, mazināt straujās un lielās līmeņu maiņas ūdenskrātuvē, spēkstaciju tika nolemts paplašināt, uzbūvējot Ķeguma HES-2 ēku Daugavas kreisajā krastā un papildus uzstādot trīs hidroagregātus. HES-2 darbu sāka 1979. gadā, un kopējā spēkstacijas jauda palielinājās vairāk nekā trīs reizes. Kopumā Ķegumā ir septiņi hidroagregāti. HES kopējā jauda - 264 megavati (MW). Tomēr šī ir mazākā no trim Daugavas spēkstacijām.
Diena apmeklēja mašīnzāli Ķeguma HES jaunajā ēkā, kurā tiek realizēts rekonstrukcijas projekts - nākamo četru gadu laikā tiks nomainītas visas vecās, padomju laikos uzstādītās Kaplāna tipa turbīnas. Turbīnu maiņa iespējama tikai laika posmā starp paliem, kas ir galvenais elektroenerģijas ražošanas laiks un kad darba kārtībā jābūt visām turbīnām. Gada laikā tehniski iespējams nomainīt vienu turbīnu, kopumā nepieciešami trīs gadi, lai rekonstruētu visu mašīnzāli. Rekonstrukcijas rezultātā ievērojami uzlabosies elektroenerģijas izstrādes efektivitāte, jo jaunās turbīnas būs ar augstāku lietderības koeficientu, tātad ar to pašu ūdens daudzumu spēs izstrādāt vairāk elektroenerģijas.
«Rekonstrukciju plānots pabeigt 2022. gadā, un tā notiek visās trijās Daugavas spēkstacijās. Ķeguma HES labajā krastā četrus hidroagregātus nomainījām jau 2001. gadā. Tagad mainām pēdējos novecojošos hidroagregātus Pļaviņu HES, kas celta 1965. gadā. Arī Rīgas HES, kas tika uzbūvēta 1974. gadā, lai vienmērīgi izstrādātu no Pļaviņām nākošo ūdeni, kontrolētu palus un palielinātu enerģijas jaudas, mainīsim visus sešus tās hidroagregātus. Tas ir normāls process, turbīnu rekonstrukcija ir jāveic 40-50 gadu pēc uzstādīšanas, kad tās sāk tehniski novecot,» skaidro Latvenergo ražošanas direktors.
Plūdus spēj pārvadīt
Visā pasaulē hidrotehnisko būvju ekspluatācijas drošība ir būtiska prioritāte. «Plānveida rekonstrukcijas darbus - atkarībā no hidrobūvju stāvokļa, nolietojuma un nodiluma - veicam katru gadu. Jebkura būve, tās kustība un plaisas elektrostacijā ir liels risks. Lai to nepieļautu, nepārtraukti jāveic monitorings. Kādreiz to darīja ekspertu grupas, kas veica spiediena, mitruma un citus mērījumus - galvenokārt manuāli. Tagad visās trijās stacijās esam pabeiguši automātiskās novērošanas sistēmas izveidi. Katrā stacijā tagad ir no 1500 līdz 2000 elektroniskajiem devējiem, kas strādā ar intervālu piecas līdz desmit minūtes, visus mērījumus novadot uz centralizēto datu sistēmu. Tā iegūstam nepārtrauktu un pilnīgu ainu par hidrotehniskās būves stāvokli un izmaiņām tajā,» stāsta M. Kuņickis.
Taujāts par dabas stihiju potenciālo ietekmi uz elektrostacijas darbību, Latvenergo pārstāvis rāda uz metāla aizsargbonām Daugavā: «Tās izveidotas, lai pavasaros aizsargātu staciju no ledus masas. Ledus var triekties pret staciju, aizsprostot ieeju uz hidroagregātiem, bet pirms aizsargbonām tas sakrājas, lēnām kūst, līdz uz staciju tiek novadīti vai nu mazāki ledus gabali, kas tiek samalti, vai jau izkusuša ūdens veidā,» skaidro M. Kuņickis. Viņš gan teic, ka mūsu platuma grādos ledus nav elektrostaciju apdraudējums. Turklāt kā buferjosla ir Pļaviņu HES, kurā izveidotas speciālas aizsargiekārtas no betona. Arī Ķeguma HES labajā krastā saglabāts oriģinālais betona aizsargstiprinājums ar restotu pamatni, tomēr dzelzs konstrukcijas esot jaunāks un ekonomiski efektīvāks risinājums.
«Lielākais apdraudējums ir plūdi, ja tie pārsniedz maksimālos apmērus. Taču visas mūsu stacijas ir projektētas ar maksimālo plūdu pārvadīšanas spēju - novadot ūdeni gan caur agregātiem, gan caur pārgāzni, atverot aizvarus, ūdeni pārlaižot pāri un elektroenerģiju neražojot. Pavasaros, kad ūdens ir vairāk, nekā spējam izstrādāt hidroagregātos, un vairs nevaram arī uzkrāt rezervuāros, to pārlejam pār pārgāzni. Mums ir noteikts augšējais ūdens līmenis, kādu varam uzturēt gan pēc vides, gan stacijas drošības prasībām,» norāda M. Kuņickis.
Jāpiebilst, ka maksimālo plūdu ietekme uz hidroelektrostaciju ir aprēķināta ar varbūtību reizi 10 tūkstošos gadu. Jau Ķeguma HES projektēšanā paredzēts, ka tās apdraudējums maksimālo plūdu laikā ir pie upes caurplūduma virs 12 600 kubikmetriem sekundē (m3/s), taču parasti pavasara palos tie ir tikai aptuveni 3000 m3/s. Pēdējās simtgades lielākie pali ar spēku 8000 m3/s fiksēti 1932. gadā Daugavpilī.
Zivju ceļš slēgts
Valsts vides dienesta noteiktos ūdens līmeņu svārstību ierobežojumus, tai skaitā zivju nārsta laikā, Latvenergo ievēro arī, lai atjaunotu un saudzētu zivju resursus Daugavas baseinā, kā arī mazinātu upes krastu deformāciju.
Zivju ceļš Ķeguma HES projektā bija iecerēts jau sākotnēji un tika arī uzbūvēts. Tā ir hidrotehniska būve, kura paredzēta ūdens novadīšanai no augšas bjefa uz lejas bjefu - lai migrējošās zivis, kas nāk no jūras pret straumi, izmanto šo mazo caurteci. Taču, tā kā Rīgas HES nav uzbūvēts zivju ceļš - jo tolaik eksperti esot uzskatījuši, ka šo šķērsli zivīm pārvarēt nav pa spēkam -, arī Ķegumā šī hidrotehniskā būve netiek darbināta.
Taču, kā stāsta M. Kuņickis, koncerns kompensē Daugavas baseina zivju resursu mākslīgās atražošanas izdevumus vairāk nekā miljona eiro apmērā institūtam Bior, kas nodarbojas ar zivju mākslīgo atražošanu un pavairošanu. Katru gadu Daugavas baseina zonā tiek ielaisti vismaz 600 tūkstošu lašu un taimiņu smoltu, 700 tūkstošu zandartu, līdaku un vimbu mazuļu, pieci miljoni nēģu kāpuru. «Sadarbojoties ar Itālijas un Zviedrijas zinātniekiem, veicam pētījumus, vai nākotnē būtu iespējams atjaunot dabīgo zivju migrāciju un nārstu, ja arī Rīgas HES tiktu uzbūvēts zivju ceļš. Pērn Ogres upē augšpus Ogres HES tika ielaisti laši ar implantētiem radiosignāla raidītājiem, lai izpētītu, vai tie migrēs augšup pa upi. Mērījumi bija apgrūtināti, jo ūdens līmenis bija augsts, tāpēc eksperimentu turpināsim arī šogad. Ja iegūsim zinātnisku apliecinājumu, ka zivju ģenētiskā atmiņa darbojas un zivis varētu doties augšup, iespējams, arī Rīgas HES būvēsim zivju ceļu,» stāsta M. Kuņickis. Tāpat Latvenergo veic ikgadējos maksājumus ap 1,2 miljoniem eiro Daugavas krastu stiprināšanai un krasta erozijas atjaunošanai.
Vairāk ietaupīt nevar
Kopumā Ķeguma, Pļaviņu un Rīgas HES saražo vairāk nekā 50% no Latvijā saražotās enerģijas. Gada laikā ūdens līmenis Daugavā var mainīties pat desmitkārt, un visvairāk elektroenerģijas tiek saražots pavasara palos. Pie upes caurplūduma 3000 m3/s ar pilnu jaudu tiek darbinātas visas stacijas, un tad iespējams saražot 1500 megavatstundu elektrības vienā stundā jeb sasniegt 1500 MW jaudu. Ar to Latvijas patēriņam pilnīgi pietiek. Taču vasarā, rudenī un ziemā ar HES izstrādāto ir par maz - tad ūdens tiek uzkrāts rezervuāros un pielietots, kad ir augstākās elektroenerģijas cenas.
Taujāts, vai iedzīvotāju taupībai, izmantojot elektroenerģiju, ir būtiska nozīme, M. Kuņickis teic - uz ražošanas vai tirdzniecības apjomiem vairumtirgū tas iespaidu neatstāj.
«Latvijas iedzīvotāju elektroenerģijas patēriņš ir tikai 25% no kopējā enerģijas patēriņa, 75% ir industriālie patērētāji. Latvijā elektroenerģijas patēriņš ir ievērojami krities kopš XX gadsimta otrās puses un kopš industriālās saimniekošanas pārorientēšanās uz tirgus ekonomiku. Tagad patēriņš svārstās gadu no gada, un mēs esam energoefektivitātes direktīvas priekšā, ko mēģinām adaptēt Latvijā,» skaidro M. Kuņickis un turpina: «Šī direktīva paredz nākotnē ne tikai mums, bet arī citiem enerģētikas - siltuma, gāzes - uzņēmumiem ieviest energoefektivitātes pasākumus, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu. Droši vien tas skars arī iedzīvotājus. Taču kopumā uz tāpat mazo patēriņu daudz ietaupīt nav iespējams - dažus procentus, ne vairāk. Latvija un Lietuva, starp citu, patērē vismazāk elektroenerģijas uz vienu mājsaimniecību Eiropā. Igaunija patērē divreiz, Zviedrija - četrreiz vairāk. Esam ļoti kūtri elektroenerģijas patērētāji.»