Kā Dienu informēja Latvenergo, patlaban koncernā esošā Sadales tīkla (ST) visu spriegumu elektrotīkla līniju kopgarums Latvijā pārsniedz 90 000 kilometru. No tiem 34 000 kilometru garumā sniedzas vidēja sprieguma, bet ap 57 000 kilometru - zema sprieguma līnijas. 80% no vidēja sprieguma līnijām ir gaisvadu līnijas jeb kailvadi, pārējās - kabeļu. No tiem lielāko daļu veido zemes, mazāk - piekarkabeļi. No zema sprieguma līnijām gaisvadu līnijas veido 57%, pārējo - kabeļi. Arī no zema sprieguma līniju kabeļiem lielāko daļu veido zemē ieraktie kabeļi.
ST katru gadu uzmontē ap 1000 kilometru zemsprieguma piekarkabeļu elektropārvades līnijas un līdz 2000 kilometru zemes kabeļu līnijas. 20 kilovoltu zemes kabeļa izbūve pērn izmaksāja 24-29,5 tūkstošus latu par kilometru, piekarkabelis - teju 10 000 latu, nedaudz mazāk - kailvada elektrolīnijas izbūve. Pamatā kabeļi ir izbūvēti, lielākajās Latvijas pilsētās veicot rekonstrukcijas, laukos kabeļu izbūve ir jauniem pieslēgumiem, norādīja Latvenergo.
Turpmāk kabeļu izbūve, pēc Ā. Žīgura vārdiem, tiks veikta vairāk pārdomāti un ar ilgtermiņa skatījumu. «Kaut arī tā būtu uz 20 vai vairāk gadiem, tomēr soli pa solim tajā virzienā ir jākustas.» Šāda programma var tikt realizēta vairāku desmitu gadu garumā, un arī pirmie rezultāti būs jūtami pēc desmit gadiem. Proti, tad postījumi līdzīgās situācijās kā gada sākumā būs mazāki. «Cerēt, ka gada vai divu gadu laikā visas gaisvadu līnijas tiks saliktas zemē, nevar,» uzskata Ā. Žīgurs. Šādas programmas izmaksas būšot ļoti lielas - ne mazāk kā miljards latu.
Pēc ekonomikas ministra Arta Kampara teiktā, programmai jāatspoguļo katru gadu zemē izbūvējamo kabeļu apjoms.