Viņa paša jaundarbs Incessant Gelousy/Nemitīgā greizsirdība, kas skanēs Latvijas Radio kora koncertā Šekspīra sapnis Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 19. oktobrī (plkst. 19), ir viens no šī neapstiprinātā skaistuma paraugiem šāgada festivāla programmā. Bet vēl jo vairāk šim apzīmējumam atbilst festivāla atklāšanas koncerts Balss no citurienes, kas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā 17. oktobrī (plkst. 20) piedāvās ieklausīties elektroakustiskajā mūzikā.
Balss un elektronika
Koncerts Balss no citurienes ir komponista un elektroakustiskās mūzikas pasniedzēja Rolanda Kronlaka ideja. Koncerta programma iecerēta kā vēsturiska ekskursija balss un elektronikas sadarbībai dažādās desmitgadēs. To sāks 1980. gadā komponētais brita Džonatana Hārvija skaņdarbs Mortuos plango vivos voco, turpinās 1991. gadā radīts Alehandro Vinjao opuss soprānam un elektronikai un Filipa Lerū 2002. gada sacerējums, kurā pārveidei līdz nepazīšanai pakļauti arī seši mūzikas instrumenti un izmantota dzīvā laika elektronika. Programmu vainagos paša Kronlaka jaundarbs soprānam, saksofonam un elektronikai. Savas balsis pārsteidzošajiem skanējumu eksperimentiem pakļaus gan Operas soprāns Gunta Davidčuka, gan Latvijas Radio kora mākslinieces Iveta Romancāne un Elīna Kalnakārkle. «Šāda koncepcija man šķiet daudz jēgpilnāka nekā - ja mēs paņemtu nevienam nepazīstamu komponistu trīs pēdējos gados sarakstītus skaņdarbus,» uzskata R. Kronlaks.
Festivālā Arēna jaunās mūzikas pasaules un vietējā raža baudāma jau vienpadsmito gadu, piedāvājot gan jau atzītus laikmetīgās mūzikas meistardarbus, gan pilnīgi jaunu, tikko tapušu mūziku un meklējumus. Šogad septiņos koncertos gan tiks svinēta Džona Keidža simtgade, gan tiks meklēti renesanses un laikmetīgās mūzikas saskarsmes punkti - abos laikmetos intelekta radīto, prāta rūpīgi kārtoto skaņu sistēmu īpašais emocionālais valdzinājums. Muzikālā intelekta pārlaicīgajās rotaļās iedziļināsies Latvijas Radio koris ar pirmatskaņojumu jau pieminētajā programmā Šekspīra sapnis Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 19. oktobrī. Tā ir arī tiešs piemērs sadarbībai ar jaunajiem komponistiem. Kā atklāja diriģents Kaspars Putniņš, šī koncerta priekšvēsture ir šovasar Cēsīs notikušās jauno komponistu meistarklases sadarbībā ar jaunās mūzikas institūtu IRCAM Ulysses Platform, kurās šogad kā izpildītājs piedalījās Latvijas Radio koris. Deviņi jaunie komponisti, kuri piedalījās meistarklasē, katrs rakstīja korim opusu par Šekspīra sonetu. Trīs no šiem darbiem iekļauti arī 19. oktobra koncertā.
Elektrokardiogramma
No ASV uz Rīgu pošas slavenā apvienība Bang on a Can All-Stars ar postminimālisma stilā un estētikā sakņotu programmu, lai pierādu, kādēļ ir jēga komponistiem muzicēt pašiem, veidojot savus ansambļus, kā darījuši minimālisti Filips Glāss un Stīvs Reihs, muzicējot Ņujorkas mākslas galerijās un vēlāk jau visā pasaulē. Ar gudru ziņu šis koncerts notiks Rīgas mākslas telpā 20.X plkst. 19.
No Dānijas ieradīsies ģitārists Mikels Andersens ar solo programmu, kurā līdzās skandināvu mūzikai iekļauts latvietes Santas Bušas Elektrokardiogrammas pirmatskaņojums. Tas devis nosaukumu visam koncertam, kas notiks LNMM izstāžu zālē Arsenāls 21. oktobrī plkst. 19. Viesis nospēlēs arī jau aprobētu Andra Dzenīša opusu Šauras takas un sapņaini soļi.
Komponista - provocētāja, instrumentālā teātra meistara - Džona Keidža simtgadi Spīķeru koncertzālē 23. oktobrī (plkst. 19.) atzīmēs ar Keidža nakti, kurai gatavojas pianists Rihards Plešanovs, Latvijas Radio kora grupa, diriģents Sigvards Kļava un videomākslinieks Roberts Rubīns. R. Plešanovs gatavo Sēņu rapsodijas pirmatskaņojumu. (Pilnīgi nopietni: Džons Keidžs esot bijis ļoti aizrautīgs un erudīts sēņotājs un savulaik atraktīvi dalījies šajās zināšanās televīzijas raidījumu sērijā.)
Pievienojas liepājnieki
Kamerorķestris Sinfonietta Rīga un tā diriģents Normunds Šnē kopā ar solistu Gunti Kuzmu (basklarnete) koncertā XX gadsimta melnās pērles Lielajā ģildē 25.X (plkst. 19) cels gaismā amerikāņu ģēnija Konlona Nenkerova, pēckara avangardista, grieķu mūzikas arhitekta Jaņņa Ksenaka un mūsdienu austrieša Georga Frīdriha Hāsa partitūras.
Pirmoreiz festivālā Arēna muzicēs Liepājas simfoniskais orķestris, festivāla noslēgumā sava galvenā diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā Lielajā ģildē 26.X apvienojot Pētera Vaska Otro simfoniju un tikko tapušo Ērika Ešenvalda Klarnetes koncertu Arktikas nakts vīzijas (solists Ints Dālderis) ar Džona Keidža 1988. gada opusu Twenty - Three (23 stīgu instrumentiem). Tieši Keidža vārdi «Viss, ko mēs dzirdam, ir mūzika», kuri satricināja līdzšinējos priekšstatus par to, kas ir mūzika un kas - tikai troksnis, ir šāgada festivāla devīze.