Savukārt 3., 4. un 5. septembrī trīs dažādas programmas piedāvās Andris Nelsons un viņa vadītais Birmingemas simfoniskais orķestris. Latviešu diriģents šogad ir Lucernas festivāla seja: viņam piešķirts goda statuss artiste ᅢᄅtoile - mākslinieks zvaigzne.
Koris Latvija piedalījās Sofijas Gubaiduļinas mūzikas koncertā - viņa ir Lucernas festivāla rezidējošā komponiste, kuras daiļrade ideāli atbilst šā gada tēmai Ticība. Koris Latvija kopā ar igauņu diriģentu Andresu Mustonenu, solistiem un Centrālšveices jauniešu filharmonijas jeb Lucernas Mūzikas augstskolas simfonisko orķestri vienā vakarā atskaņoja divas vērienīgas Sofijas Gubaiduļinas oratorijas - Jāņa pasiju un Lieldienas pēc Jāņa evaņģēlija.
Un koris - vislabākais koris!
Pati komponiste Jāņa pasiju uzskata par sava mūža galveno darbu: «Tas sakrīt ar visas manas daiļrades pamattēmu, un manos priekšstatos par pasauli centrālais ir evaņģēlija un Apokalipses tekstu savienojums.» Jāņa pasija tapusi pēc Starptautiskās Baha akadēmijas pasūtījuma, atzīmējot J. S. Baha nāves 250. gadadienu. Sofijas Gubaiduļinas opuss bija daļa no akadēmijas projekta Pasija 2000, kurā piedalījās vēl trīs autori - ķīnietis Taņs Duņs, argentīnietis Osvaldo Golihovs un vācietis Volfgangs Rīms. Godinot Bahu, viņi sacerējuši četras dažādas pasijas.
Tieši Sofijas Gubaiduļinas oratorija - ļoti ekspresīva, emocionāla, niansēm bagāta - izrādījusies dzīvotspējīgākā, pēc pirmatskaņojuma Štutgartē 2000. gadā tā netika aizmirsta un skan Eiropas dievnamos un koncertzālēs (2008. gadā Jāņa pasiju varēja dzirdēt Garīgās mūzikas festivāla koncertā Rīgas Domā). Turklāt Sofija Gubaiduļina sacerējusi turpinājumu - Lieldienas pēc Jāņa evaņģēlija. «Izcils diriģents - Andress Mustonens izjūt manas mūzikas būtību. Brīnišķīgi solisti. Un koris - vislabākais koris!» pēc koncerta Lucernā Kultūras Dienai teica Sofija Gubaiduļina.
Viņas mūzikai būs veltīta arī Andra Nelsona un Birmingemas simfoniskā orķestra programma 4. septembrī, vijoles solo Sofijas Gubaiduļinas slavenajā koncertā Offertorium spēlēs Baiba Skride. Jāpiebilst, ka pērn Lucernas vasaras festivālā uzstājās Latvijas akordeoniste Ksenija Sidorova.
Zem Žana Nuvela jumta
Zīmols Lucerne Festival apvieno trīs pasākumus, kas ik gadu kopumā pulcē 120 000 klausītāju: Lieldienu festivālā pavasarī skan garīgā mūzika, vasarā notiek slavenais simfoniskās mūzikas festivāls, rudenī - klaviermūzikas festivāls. Lielais vasaras festivāls nākamgad svinēs 75 gadu jubileju. «Mēs saglabājam tradīcijas un skatāmies nākotnē, apzinoties, ka no tā, kā mēs veidojam festivālu, būs atkarīga klasiskās mūzikas popularitāte,» sarunā ar Kultūras Dienu uzsver Lucernas festivāla mākslinieciskais vadītājs Mihaels Hefligers.
«Ik vasaru piecas nedēļas šeit uzstājas labākie Eiropas un Amerikas orķestri, kuri novērtē festivāla repertuāra veidošanas politiku. Mēs lepojamies, ka šovasar te viesojas gan Berlīnes filharmonijas, gan Vīnes filharmonijas orķestris, gan Amsterdamas Karaliskais orķestris Concertgebouw. Lucernas festivālam ir izkoptas tradīcijas, bagātīga vēsture un izcila koncertzāle - KKL Luzern - viena no labākajām pasaulē,» piebilst festivāla intendants. Kultūras un kongresu centrs KKL Lucernas ezera krastā ir franču arhitekta Žana Nuvela lolojums. Zem viena jumta atrodas mākslas muzejs, konferenču komplekss un koncertzāle, kuras akustiku veidojis leģendārais teātru un koncertzāļu plānošanas speciālists Rasels Džonsons.
Lucernas festivāls izstaro augstu meistarību, prestižu un labklājību. Tam ir daudz turīgu sponsoru un atbalstītāju. Festivāla, precīzāk - visu triju festivālu, gada budžets ir 27 miljoni Šveices franku (16 miljonu latu), no kuriem Lucernas pilsētas un kantona tiešās subsīdijas ir mazāk nekā trīs procenti. 55% ieņēmumu struktūrā ir koncertbiļešu tirdzniecība (biļetes šeit ir dārgas), pārējais - sponsoru līdzekļi.
Laikmetīgā skaņu pasaule
Festivāla dalībnieku sastāvs katru gadu mainās, taču ir arī pastāvīgas vērtības. Kopš 2003. gada vasaras festivāla programmu atklāj diriģents Klaudio Abado un viņa vadītais Lucernas festivāla orķestris - elitāra vienība, kurā spēlē pieredzējuši solisti no visas pasaules, kamermūziķi, pasniedzēji un aptuveni 50 instrumentālistu no Klaudio Abado dibinātā Mālera kamerorķestra. Festivāla orķestris Lucernā uzstājas ar vairākām programmām un pēc tam dodas Eiropas turnejā.
Vēl viena nozīmīga iniciatīva ir XX gadsimta mūzikas dižgara komponista un diriģenta Pjēra Bulēza 2004. gadā dibinātā Lucernas festivāla akadēmija un tās orķestris. Šis izglītības projekts katru vasaru pulcē jaunos talantus, kuri Pjēra Bulēza un viņa domubiedru - franču kamerorķestra Ensemble intercontemporain mūziķu, ungāru komponista un diriģenta Petera Etveša, spāņu diriģenta Pablo Erasa-Kasado - vadībā apgūst XX un XXI gadsimta mūzikas atskaņošanas noslēpumus. Mēģinājumi, meistarklases un koncerti atvērti publikai. Šajā Lucernas festivāla programmas sadaļā notiek improvizācijas un eksperimentāli pasākumi, kuros akadēmiskā mūzika saplūst ar citiem mākslas žanriem. Šogad Lucernas festivāla akadēmija trijās nedēļās uzņem 135 jaunos mūziķus no 13 valstīm, pretendēt uz iekļūšanu tajā var visi interesenti, atlase notiek internetā - jāiesūta sava priekšnesuma ieraksts.
«Akadēmijas audzēkņu koncertus apmeklē daudz jaunu klausītāju. Tajos skan mūsdienu mūzika un valda pavisam cita atmosfēra, pat cits dreskods, salīdzinot ar lielajiem simfoniskajiem koncertiem,» saka festivāla intendants Mihaels Hefligers. Festivāls akcentē atvērtību laikmetīgajai skaņu pasaulei. Šoreiz Lucernā plānoti astoņu opusu pasaules pirmatskaņojumi, autoru vidū ir Matiass Pinčers, Volfgangs Rīms, Heincs Holligers, Salvatore Šarrīno, Karlheincs Štokhauzens un citi. Līdzās Sofijai Gubaiduļinai otrais šā gada festivāla rezidējošais komponists ir Kalifornijā strādājošais francūzis Filips Manurī. Mūsdienu skaņražu izvēle lielā mērā ir atkarīga no Pjēra Bulēza, kā arī no festivāla repertuāra nodaļas.