Esam nomākti, esam sašutuši, ir aizskarts mūsu nacionālais pašlepnums. Tautas skaitīšanas dati ir šokējoši. Latvijas iedzīvotāju skaits ir kļuvis mazāks par 2 miljoniem, ekonomiskā emigrācija izrādījusies vismaz divreiz lielāka, nekā domāts iepriekš.
Tas nav nopietni rēķināts, nav skaitīts, katrā ziņā oficiāli no valdības puses nekad nav skanējuši tādi skaitļi. Kāds ir Latvijas ekonomiskais zaudējums, ko mums nodara Latvijas iedzīvotāju emigrācija? Aizbrauc jauni cilvēki darbaspējīgā vecumā. Aizbrauc cilvēki, kuru mūža darbs Latvijai ir zudis. Demogrāfi rēķina, ka 50 līdz 70% strādāt aizbraukušo latviešu nekad neatgriezīsies strādāt Latvijā. Ja aizbraukušo skaits ir lielāks par 200 tūkstošiem cilvēku, tas nozīmē, ka 100 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju savai valstij, iespējams, esam zaudējuši uz visiem laikiem.
Pat dziļās krīzes skartajā 2010. gadā viens strādājošais Latvijas ekonomikai caurmērā deva 13 tūkstošus latu gadā. Šādu visai aptuvenu skaitli varam iegūt, izdalot 12 miljardu lielo Latvijas IK ar strādājošo skaitu Latvijā. Šis ir aprēķins tikai domas rosināšanai, varbūt ekonomisti varēs iebilst, varbūt sarēķinās precīzāk. Tieši to no viņiem arī gribētos sagaidīt. Tātad, cik lielu pienesumu 25 gadus vecs jaunietis, kas aizbrauc uz Īriju, būtu devis Latvijai visa sava darba mūža laikā, teiksim, 35 darba gados? Cik liels ir zaudējums Latvijas ekonomikai, ja nekad neatgriežas 100 tūkstoši cilvēku? Baidos, ka zaudējums no ekonomiskās emigrācijas ir rēķināms daudzos desmitos miljardu latu.
Aprēķināt Latvijas ekonomiskos zaudējumus no iedzīvotāju emigrācijas, kad būs zināmi tautas skaitīšanas rezultāti, ir viens no svarīgākajiem Latvijas ekonomistu uzdevumiem. Tad mēs iegūtu svarīgu ekonomisku kritēriju, ar kuru salīdzināt vienu vai otru politiku. Tieši šādi būtu jārēķina - ir vai nav izdevīgi ieviest eiro, un kad tieši to ieviest. Ja noteikta politika ir potenciāls ieguvums Latvijas ekonomikai, bet vienlaikus stimulē ekonomisko emigrāciju no valsts, tad pozitīvais pienesums jāsalīdzina ar ekonomisko zaudējumu, kas valstij rodas no darbaspēka emigrācijas.
Varam izrēķināt ekonomisko ieguvumu, ko Latvija ir guvusi no dalības Eiropas Savienībā, un salāgot to ar ekonomisko zaudējumu, ko radījusi ekonomiskā emigrācija uz ES valstīm kopš 2004. gada. Mūsu zaudējumi vienlaikus ir ieguvums vienai vai otrai valstij, kurā mūsu cilvēki strādā. Es ticu, ka Latvijas ekonomistiem šādi aprēķini ir pa spēkam. Tie būtu nevis morāls, bet skaitlisks arguments sarunās ar Briseli, ar aizdevējiem, kuri iesaka vienu vai otru politiku Latvijai. Taču svarīgākais - mēs sāktu labāk saprast paši savu politiku, lai zinātu, kurp ejam.