Vairākas no programmā iekļautajām filmām tapušas atmodas noskaņās. Laima Žurgina, vaicāta, vai šodienas laiks būtiski maina filmās ielikto patosu, ir pārliecināta: «Visas lietas, kas tur ir iekodētas, psihiskā enerģija - tā iet cauri laikam. Tā nekur nevar pazust». Seansā demonstrēs režisores 1985. gadā uzņemto kinožurnālu Krišjānim Baronam - 150. L. Žurgina atgādina vēsturē aizgājušā kinožanra būtību - «tematiskie kinožurnāli - tā bija iespēja taisīt filmas par desmitreiz mazāku naudu. Kinožurnāls - tā nav tikai informācija. Tāpat ir domāts par dramaturģiju un kopnoskaņu». Kinožurnālam ir kultūrvēsturiska vērtība - dzied Skandinieki, tēlnieks Indulis Ranka veido Dainu kalnu Siguldā. Filmēts gan Pēterburgā latviešiem liktenīgo Pēterburgas Avīžu memoriālajās vietās, gan Tartu - Kr. Barona jaunības pilsētā, gan Dziesmu svētku estrādē Mežaparkā. «Visai filmai cauri skan Jāņa Petera dzeja. Tā ir vērtība pati par sevi,» saka L. Žurgina.
«Uz robežas,» par 1990. gadā uzņemtās dokumentālās filmas Labāk mani karā kāva laiku saka režisors - lai drīkstētu pieminēt leģionārus un Liteni. «Filma iznāca uz barikāžu laiku, un neviens to īsti nedabūja redzēt,» atceras A. Rozenbergs. Režisors atceras, ka radošā grupa braukusi uz Maskavu, kur muzejā puiši dziļā sirsnībā piesolījuši fotogrāfijas, kurās redzams, kā tanki nogāž Latvijas robežstabu. Un ne tikai tādas. Atsaucība, protams, drīz vien apturēta. Filmā - intervijas ar spilgtām personām, kuru liktenis ir kā ilustrācija Latvijas vēsturei, piemēram, kapteini Lapaini, kurš saņēmis četrus dažādus ordeņus.
Vēl programmā: divas Anša Epnera filmas - Monumente (1984) - par latviešiem J. K. Broces zīmējumos - un savulaik plašas diskusijas izraisījusī Lielvārdes josta (1980), kas tapusi sadarbībā ar igauņu grafiķi (scenārija autors) Tenu Vintu. Režisora Aivara Freimaņa filma Dzintara latvietis (1987) oponēs pieņēmumam, ka latvietis nelabprāt par sevi pasmejas. Bet Ivars Seleckis rādīs, cik tā Latvija skaista, savā darbā Latvija no putna lidojuma (1984).