Pirms 20 gadiem Dana un Viljams Šulci nodibināja misiju Pakāpieni, lai vāktu ziedojumus un sniegtu atbalstu bērniem. Viņu labie darbi ir kā eņģeļa spārni, šodien par Šulcu darbiem saka cilvēki. «Tajā laikā es neko citu nevēlējos, kā tikai nomirt. Dana ar Viljamu pasniedza man roku, palīdzēja pienācīgi dzemdēt bērniņu. Šulci izglāba manu un nedzimušā bērniņa dzīvību,» raksta sieviete vienā no pieteikuma vēstulēm Latvijas lepnumam.
Tagad jau vairākus gadus misijai Pakāpieni ir sava topošo un jauno māmiņu mājvieta, mīļi saukta par bēbīšu māju. Pēc bērna piedzimšanas Pakāpienu paspārnē var palikt vēl sešus mēnešus. Daudzas jaunās māmiņas ir ļoti jaunas un misijas paspārnē mācās dzīvot normālu dzīvi, jo pašas visbiežāk ir augušas bērnunamā. Jaunietes mācās aprūpēt sevi un bērnu, gatavot ēst.
Šulci ir priecīgi, ka ziedotāju aktivitāte nav mazinājusies. Ziedo gan latvieši, gan ārzemnieki. Diemžēl lielākā sāpe - nav mazinājies arī to bērnu un jauno māmiņu skaits, kuriem ir nepieciešama tūlītēja palīdzība, kuri dzīvo nepiedienīgos apstākļos.
Visi nevar palīdzēt paši sev. Sabiedrībā, kas nav zvēru bars, vienmēr būs kāds, kuram ir jāpalīdz. Vienmēr būs kāds, kuram nav palīdzējusi valsts. Kā palīdzēt cilvēkiem, kuriem palīdz Šulci? Var palīdzēt ziedojot. Var palīdzēt, maksājot nodokļus. Varbūt ir trešais ceļš - būtiskas nodokļu atlaides arī fiziskām personām, kuras ziedo vietām, kas tiešām palīdz cilvēkiem.