Divarpus reižu vairāk ēnu nekā ēnojamo - tāda ir šķietami lielā skolēnu interese par iekārojamo profesiju. Tomēr tā ir mazāk nekā desmitā daļa no bērniem, kuri būtu varējuši pieteikties sekot dažādu uzņēmumu, organizāciju un iestāžu darbinieku dienas gaitām. Iespējams, ka daudzi nepiedalījās, izbīstoties no lielās konkurences. Varbūt pašiem un vecākiem šķita, ka vēl par agru domāt par nākotni, vai arī nebija ne jausmas, kas īsti interesē. Taču šī pasivitāte - daudziem ēnojamajiem pietrūka ēnu - dara bažīgu.
Var jau šo aktivitātes trūkumu daļēji norakstīt uz grūto tīņu vecumu, kā arī nevēlēšanos savām atvasēm neko ar varu uzspiest. Taču jaunajiem cilvēkiem visai drīz nāksies saskarties ar konkurenci, jau stājoties ģimnāzijā vai augstskolā. Ja šķērslis ir naudas trūkums, tad nākamgad jādomā, kā to risināt. Ja taisnība, ka dažus nav laiduši skolotāji, tad tiešām trūkst vārdu.
Samērā mazais ēnotgribētāju skaits zināmā mērā norāda, ka daudziem trūkst alku pēc jaunām zināšanām un degsmes padziļināt lietu izpratni. Dzīvē taču viss ir daudz savādāk nekā tajos pašos seriālos, kuri it kā cenšas atspoguļot realitāti. Droši vien jaunieši būs pārsteigti, ieraugot, ka reanimācijas nodaļā, armijā vai tiesā ne viss ir gluži tā, kā filmās redzēts.
Interesants ir jauniešu iekārotāko ēnu saraksts. Tas atspoguļo bērnu un viņu vecāku izpratni par valstī notiekošajiem procesiem. Te gan jāņem vērā, ka jaunieši varējuši izvēlēties tikai to, kas piedāvāts. Diemžēl tikai 386 uzņēmumiem šķitis, ka «pazaudēt» dienu, velkot astē kaut kādus sīkos, tomēr ir tā vērts un atmaksāsies - ja ne pašiem, tad sabiedrībai kopumā.
Priecē, ka Saeima ir pirmajā vietā piedāvāto vakanču skaitā. Par nākotni domā arī izglītības iestādes. Ļoti aktīvas ir bankas, un to darbiniekus ēnot kāro daudzi. Droši vien arī tāpēc, ka baņķiera dzīve liekas rožu dārzs. Tāpat kā jurista. Tādēļ ēnojamajiem vajadzētu atklāt arī šo arodu cietās garozas pusi.
Lidsabiedrības airBaltic reklamēšanās un droši vien arī tās vadītāja labi situētā cilvēka tēls ir paveikuši savu - pašu bosu gribēja ēnot 80 (tomēr nebūt ne iekārotākais amats), bet vispieprasītākās vakances bija tieši stjuarts/-e (356 uz vienu vietu) un pilots/-e. Ja Valsts prezidenta astotā vieta vēl ir saprotama, tad bārmeņa desmitā - ne pārāk.
Savukārt uzskatāmā vēlēšanās, par spīti jomas grūtībām, ēnot tik daudzus medicīnas speciālistus ir gan iepriecinoša, gan prasās pēc nopietnām pārdomām politikas veidotāju prātos.
Tad nu ēnojamajiem šodien ir jāliek lietā viss talants, lai ēnotāji, atgriezušies nākamajā dienā skolā, aizgūtnēm stāstītu par pieredzēto. Tas dos cerību stariņu, ka nākamgad interesentu un vakanču skaits būs krietni lielāks.