«Latvijā 80-90% iedzīvotāju iesaistīti aplokšņu algu saņemšanā un ap 85% uzņēmumu slēpj peļņu,» Dienai jau iepriekš atzina ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.
Problēma, ka nenokārtotās finansiālās saistības mudina cilvēkus domāt par iespējām atalgojumu saņemt skaidrā naudā, apejot bankas kontu, ir aktuāla, Dienai apstiprina Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone un turpina: «Tas skaidrojams ar to, ka šobrīd vēl diemžēl nākas cīnīties ar ekonomiskās krīzes radītajām sekām. Nereti situācija ir tāda, ka banku konti tiek arestēti pēc parādu piedzinēju pieprasījuma, kā rezultātā visi finanšu līdzekļi, kas ir virs minimālās iztikas apjoma, nonāk kredītsaistību izpildei paredzētajiem mērķiem. Lai izvairītos no tā, daļu algas darbinieki izvēlas saņemt skaidrā naudā.»
LDDK ģenerāldirektore arī uzsver, ka «daļai banku klientu kredītsaistības nav iespējams nodzēst pat visa mūža garumā».
Arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola Dienai ir atzinusi, ka problēma - daļa iedzīvotāju nenokārtoto parādu dēļ ieinteresēti saņemt algu aploksnē - pastāv. «Nenokārtotās finansiālās saistības veicina gan ēnu ekonomiku, gan cilvēku aizbraukšanu no Latvijas. Turklāt pat neliela apjoma parādi noveduši pie tā, ka cilvēkiem ir apķīlāti banku konti, bet bez bankas konta cilvēks ekonomiskā aspektā ir rīcības nespējīgs,» uzskata D. Reizniece-Ozola.
Secinājumu, ka «daļa iedzīvotāju nav ieinteresēti oficiāli saņemt lielas algas, jo viņiem ir finansiālas saistības,» Dienai paudis arī apsardzes biznesa pārstāvis Koblenz drošība šefs Raivis Terinks.
Pērn Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta, un lielāko ēnu ekonomikas daļu veidoja neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi, bet otrajā vietā ierindojas aplokšņu algas, secināts Stockholm School of Economics in Riga ēnu ekonomikas indeksa pētījumā, kas tika veikts sadarbībā ar SEB banku.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš vairākkārt paudis, ka jāmaina ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģija, koncentrējoties uz tādu procesu, kuri mazinātu ēnu ekonomikas apjomu, veicināšanu, nevis uz ēnu ekonomikas izpausmju apkarošanu.