Uz klīniku jāaiznes pati ērce (vienalga - dzīva vai beigta). Ja ērce būs inficēta, veterinārārsts var pieņemt lēmumu sākt profilaktisku antibiotiku kursu vai lietot imunitāti stiprinošus līdzekļus. Pārējās ērču pārnēsātās slimības diemžēl var noteikt tikai post factum - kad dzīvniekam jau ir parādījušās klīniskās pazīmes.
Suņiem ērču izraisītās slimības var izpausties kā nogurums, klibums, drudzis, nespēks, retāk kā nervu sistēmas traucējumi. Lai izvairītos no saslimšanas, svarīgi ir ievērot profilaksi - jālieto pretērču līdzekļi. Veterinārajās klīnikās un aptiekās iespējams iegādāties dažādus skaustā pilināmos līdzekļus (to iedarbības vidējais ilgums ir aptuveni viens mēnesis), šampūnus, kaklasiksniņas.
Pēdējo iedarbības ilgums atkarībā no sastāva ir no 3 līdz 8 mēnešiem. Lētākais ikvienam suņa īpašniekam pieejamais līdzeklis pret ērcēm (arī blusām) ir neostomazāns. To lieto atšķaidītu ar ūdeni attiecībā 1:400 (uz 200 ml 15 pilienus) un izsmidzina uz dzīvnieka apmatojuma un ādas. Šo darbību atkārto divas reizes nedēļā. Nav ieteicams dzīvnieku ar neostomazāna šķīdumu apstrādāt mitrā laikā.
Svarīgi piesūkušos ērci pareizi izņemt. Ērtāk un vienkāršāk to darīt nevis ar ērču pinceti (kas dzīvniekiem bieži ir nepatīkami, jo reizē ar ērci nereti tiek izrauts apmatojums), bet speciālu ērču izņēmēju, kas atgādina kāsi, ar kura izliektajiem «žokļiem» saņem ērci un ar griezošu kustību vienkārši un ērti to izvelk. Dzīvniekam tas nesagādā nepatīkamas sajūtas. Ērču izņēmēju var iegādāties veterinārajās aptiekās (vienā iepakojumā divas - lielāka un mazāka pincete -, cena ap Ls 2). Ar to ērce netiek saspiesta, tāpēc samazinās inficēšanās risks gan sunim, gan saimniekam.
*Universitātes Vetfonda veterinārārste