Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +7 °C
Skaidrs
Otrdiena, 1. oktobris
Lāsma, Zanda, Zandis

Ērkšķains, bet bizness

Par saimnieku solīto orientieri, «kā no zemes izaugušo elektrības stabu», neesam līdz galam droši. Skaidrāka pazīme Tukuma rajona Tumes-Pičām ir eksotiski krūmāji, kas sastādīti vairākos hektāros līdz pat jaunbūvei paugura galā. Mazliet gan sajūk gadsimti, kad durvīs parādās saimniece baltā lakatiņā, tomēr no pirmajiem soļiem top skaidrs, ka šo māju priekšplānā izbīdīts viss dabiskais un veselīgais. No 20 Latvijas smiltsērkšķu audzētājiem Līvija un Pēteris Paparinski vienīgie audzē bioloģiski sertificētas ogas. Pēcāk, pārtapušas ievārījumā un marmelādē, tās nonāk dažādos tirgos.

Šauj kosmosā

Viss sācies ar spainīti dzelteni sārto ogu, ko Pēteris pārvedis no ekskursijas Altajā. Vairums apēsts, bet mazu skaitu izdevies nosargāt un sēklas no ogām - iestādīt. Dzīve Paparinsku ģimenes dārzā kontinentālajā klimatā augušajam smiltsērkšķim gan nepatika, un pirmais mēģinājums tikt pie plantācijas neizdevās. Tomēr par veselīgām izslavētās ogas saimniekiem nelikušas mieru. Smiltsērkšķus daudzina veiksmīgās vitamīnu, aminoskābju, antioksidantu un taukskābju kombinācijas dēļ, un savulaik tās pat dotas kosmonautiem līdzi Visumā, lai atbrīvotu tos no radiācijas. Tādēļ neatlaidās arī Paparinski, otrreiz mēģinot pie plantācijas tikt ar Botāniskā dārza palīdzību. Šoreiz viņus iegāza nezināšana, un harēma vietā (jābūt aptuveni sešām «mammām» uz vienu «papu») sanāca otrādi. Atkal bizness nekāds. Tikai ar trešo mēģinājumu, izskolojušies pie vietējā smiltsērkšķu pioniera, arī asociācijas kūrētāja Andreja Brūveļa, Paparinski sastādīja vairākus hektārus un papildus bioloģisko dārzeņu audzēšanai sāka smiltsērkšķu biznesu. Pēteris norāda, ka tā ir niša, kas prasa gan pacietību un zināšanas, gan arī investīcijas. Viņi, pagaidām mājražotāji, cer kādudien izaugt līdz ražotāja statusam. Pagaidām plānus bremzē pircēju maciņu plānums, tomēr perspektīvu Paparinski saredz gan savai ražošanas līnijai, gan lielākai saldētavai, lai gan patlaban krīzes dēļ «iesaluši» paši plāni.

Dziedē, ko vajag

Smiltsērkšķu jautājumā Latvijai izdevies smalki paspīdēt Humbolta universitātē Berlīnē, kur pirms vairākiem gadiem rīkots pasaules smiltsērkšķu audzētāju saiets. «Ar to, ka nopietni rosāmies, lai arī esam mazi. Arī tāpēc, ka 99,9% no šeit audzētā izmantojam pārtikā atšķirībā no Vācijas, kur vairums ogu aiziet kosmētikai, ādas kopšanas līdzekļiem. Tāpat mēs paši Latvijā esam izstrādājuši jaunu tehnoloģiju. Parasti ražu novāc, zarus nogriežot, sasaldējot un tad ogas nopurinot, tādēļ, saimniekojot pēc šīs metodes, ražu var iegūt tikai katru otro gadu. Mūsu izstrādātā tehnoloģija ļauj to darīt katru gadu,» stāsta A.Brūvelis, kurš pats pievērsies smiltsērkšķiem to veselīguma dēļ un dēvē tos par zelta ogām. Tikmēr Paparinskiem par zelta ogu neticamo iedarbību ir pāris pašu pieredzētu atgadījumu. Pēc tam, kad Pēterim gadījās pamatīgi apdedzināties ar krāsns liesmām un viņš nedēļu bija mocījies ar čūlām, pieticis ar pusburku smiltsērkšķu marmelādes, lai nākamajā rītā čūlas būtu sadzijušas. Ogas labi palīdzējušas arī pēc acs operācijas.

Ikdienā galvenais ieguvums ir mundrums. «Kāda studente man jau prasīja - iedod vienu burciņu, eksāmeni tuvojas,» smejoties saka Līvija. Studente ir arī viņas meita, kas Lauksaimniecības universitātē studē veterinārmedicīnu un, cerams, kādudien turpinās saimniekošanu Tumes-Pičās. Šajā ziņā ir labi, ka ģimenē domas visiem sakrīt - lai nu kā, ir jāturpina strādāt ar bioloģiskām metodēm. Lai gan noformējušies kā bioloģiska saimniecība tikai 2005.gadā, ekoloģiska pārtikas izcelsme ģimenei bijusi svarīga jau kopš brīža, kad piedzimis puika, kura īpašo vajadzību dēļ bijis jādomā par katru sīku soli ēdienkartē, pēc iespējas izvairoties no jebkādas ķīmiskas apstrādes. «Arī tagad, marmelādei un ievārījumam nelieku nevienu konservantu klāt, nav neviena ķīmiskā E burta klāt. Marmelādei gan ir pektīns, tomēr tas ir dabīgas izcelsmes,» par ražoto stāsta Līvija.

Pircēji izģērbti

Bizness, kura ieskriešanās posms mērāms piecos sešos gados (kamēr plantācija ieaug), pērn Paparinskiem devis pirmo nopietno ražu un kopš pērnā rudens ļāvis startēt Berga bazāra un Mežaparka ekotirdziņos. Pavasaris gan atnācis ar stipri lielāku interesi par tirdziņu būšanu, tomēr vienlaikus - izģērbti paši pircēji. «Daudzi saka - es nemaz nekārdināšu sevi, tāpat zinu, ka nevarēšu nopirkt,» atstāsta Līvija. Viņu marmelādes burciņas par Ls 3,70 gabalā domātas vidusslānim, piebilst Pēteris. «Patlaban daudzi pērk tikai maizi un kartupeļus. Ja pirktspējas mazināšanās skartu tikai mūs, tad varētu domāt, ka produkcija neriktīga, paši ar kreiso kāju no gultas izkāpuši un pārdot nemāk, bet tā ir visiem. Tā ka jāpārlaiž laiki, un tad jau redzēs,» vērtē Līvija. Šajā ziņā labi, ka Pēteris esot nelabojams optimists. Plāni jaunas produkcijas virzienā esot jau šim rudenim.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Smiltsērkšķi Latvijā

Audzē ap 20 saimniecībās
Lielākie tirgus spēlētāji audzēšanu sāka 2001.gadā
Apstādīti ap 220 ha (lietuviešiem ap 30 ha, igauņiem ap 500 ha)
Gadā ievāc 50-60 tonnu ogu
Eksportē ap 40%, galvenokārt uz Zviedriju
99,9% ogu izmanto pārtikā, pārējo - kosmētikā, medicīnā

Avots: Latvijas Augļkopības asociācija

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?