Labs kompromiss
Eiropas Savienība apņēmusies līdz 2020.gadam samazināt siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzu emisiju par līdz pat 30% (salīdzinot ar 1990.gada līmeni), ja citas valstis būs gatavas sekot ES piemēram. Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo vēsta, ka jaunattīstības valstīm būs vajadzīgi 100 miljardi eiro gadā, lai ieviestu videi draudzīgākas tehnoloģijas un cīnītos pret globālo sasilšanu. Pasaules turīgāko valstu valdības varētu atvēlēt 22-50 miljardus eiro gadā.
Pagaidām nav skaidrs, cik daudz naudas tiks prasīts no konkrētām ES dalībvalstīm. Ar šo jautājumu nodarbosies īpaša darba grupa. Paredzams, ka laika posmā no 2010. līdz 2012.gadam dalībvalstu iemaksas būs brīvprātīgas. «Panākts diezgan labs kompromiss,» secina V.Dombrovska padomniece Elīna Melngaile. Pēc diplomātu domām, šī bija viena no pirmajām reizēm, kad visas Austrumeiropas valstis ļoti sekmīgi darbojās kopā un aizstāvēja savu pozīciju.
Kādēļ jāpalīdz Ķīnai?
Austrumeiropieši uzsver, ka nevar maksāt tikpat, cik bagātās Rietumeiropas valstis. Deviņas valstis ar Poliju priekšgalā pieprasīja, lai iemaksas tiktu noteiktas atbilstoši dalībvalstu labklājības līmenim, kas Austrumeiropā ir daudz zemāks. Pēc austrumeiropiešu domām, nebūtu taisnīgi, ja tādas salīdzinoši trūcīgas ES dalībvalstis kā Latvija un Rumānija būtu spiestas palīdzēt Ķīnai un citām jaunattīstības valstīm ieviest modernākas tehnoloģijas. Austrumeiropas valstis raizējas, ka lielas iemaksas palīdzības fondā un stingri ierobežojumi siltumnīcas efekta gāzu emisijai apgrūtinās Austrumeiropas rūpniecības attīstību. «Mēs negribam pārvērsties par Austrumeiropas folkloras muzeju,» pavēstīja Polijas valdības pārstāvis Mikolajs Dovgjeļevičs. Briseles sanāksmē ES līderi apstiprināja Baltijas jūras reģiona stratēģiju, kas paredz veicināt reģiona ekonomisko attīstību un nodrošināt Baltijas jūras ekoloģisko aizsardzību.
Blēra izredzes sarūk
Briseles sanāksmē arī panākta vienošanās par Lisabonas līguma ratifikāciju, jo ES valstis piekrita izpildīt Čehijas prasības. Čehija ir vienīgā no 27 dalībvalstīm, kas līdz šim nav ratificējusi Lisabonas līgumu. Čehijas prezidents Vāclavs Klauss ir apmierināts ar panākto kompromisu un varētu parakstīt līgumu. Paredzams, ka tas varētu stāties spēkā 1.decembrī.
Lisabonas līgums paredz izveidot Eiropas Savienības prezidenta un ārlietu vadītāja amatus, par kuru aizpildīšanu Briseles sanāksmes laikā bija neformālas sarunas. No tām izriet, ka bijušajam Lielbritānijas premjeram Tonijam Blēram ir diezgan maz izredžu ieņemt ES prezidenta amatu, jo vairākām valstīm ir iebildumi pret viņa kandidatūru. Latvija šim amatam izvirzījusi bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, tomēr arī viņas izredzes tiek vērtētas kā nelielas.