IDS paredz virkni izmaiņu ES juridiskajos aktos, un tās attieksies uz tādām sfērām kā kibernoziedzības un organizētās noziedzības apkarošana, ES ārējo robežu uzraudzība, pretterorisma aktivitātes, tajā skaitā transporta drošības uzlabojumi, un ES kopējās reaģēšanas uz katastrofām spēju uzlabošana.
Stratēģija gan pagaidām izstrādāta tikai kā «komunikācija», kas nozīmē, ka ar lielāko daļu konkrēto likumu izmaiņu, ko tā paredz, EK nāks klajā tikai nākotnē - lielākā daļa no tām ieplānota 2011. gadam, bet dažas arī vēlāk.
Robežu drošības jomā plānots izveidot kopēju ārējo robežu uzraudzības sistēmu (EUROSUR) visai ES un ieviest tā sauktās mazās robežas. ES ārējās robežas drošākajos punktos varētu atvieglot kontroli, kas ļautu ietaupīt resursus, bet tas dotu iespēju noteikt ES ārējās robežas karstos punktus, caur kuriem notiek nelegālā imigrācija, narkotiku kontrabanda vai cilvēktirdzniecība un kuriem tādēļ jāpievērš lielāka uzmanība, tika skaidrots konferencē.
Organizētā noziedzība jau ierasti bijusi starptautiska, bet interneta izplatība vēl vairāk nojauc barjeras, kuras tai rada valstu robežas, tika uzsvērts IDS izsludināšanai rīkotajā konferencē. Tāpēc ieplānots paaugstināt sodus par kibernoziedzību tā, lai visās ES valstīs tie sasniegtu vismaz divus līdz piecus gadus reāla cietumsoda, kā arī pasludināt par pretlikumīgām privātu datu neatļautai pārtveršanai izmantojamo paņēmienu, piemēram, tā saukto botnetu, lietošanu.
Terorisma apkarošanā IDS uzmanību plāno vērst uz līdz šim novārtā atstātajiem tās aspektiem - zemes transporta drošību un cīņu ar radikāļu propagandu.
Uz žurnālistu jautājumiem, kādas cilvēktiesības nāksies upurēt, lai varētu ieviest plānotos drošības likumus, ES iekšlietu komisāre Sesīlija Malmstrēma atbildēja, ka pati nāk no liberālām politiskajām aprindām un ir pret jebkādu cilvēktiesību ierobežošanu, bet «arī netikt saspridzinātam gabalos ir viena no cilvēka pamattiesībām, un mēs darīsim visu, lai piedāvājumi atbilstu ES pamatvērtībām». Viņa arī uzsvēra, ka piekrīt, ka «Briselei nevajadzētu darīt visu», tomēr IDS aplūkotās problēmas, piemēram, organizētā noziedzība, reti darbojas tikai vienas valsts robežās. «Mums ir arvien vairāk kopīgu problēmu, tādēļ vajadzīgi arvien vairāk kopīgu risinājumu,» teica komisāre.