Šādi apgalvojumi parādījās pagājušā gada nogalē publicētajā Eiropas Padomes (EP) izmeklēšanas ziņojumā. Pats H. Tači, kura partija decembrī uzvarēja pirmajās neatkarīgās Kosovas vēlēšanās, visas pret sevi vērstās apsūdzības ir noliedzis un izteicis gatavību sadarboties ar lietas izmeklētājiem.
Skandalozais ziņojums
2010. gada 15. decembrī pēc divus gadus ilgas izmeklēšanas EP Parlamentārās asamblejas ziņotājs Diks Martijs nāca klajā ar plašu ziņojumu, kurā teikts, ka 1998. gadā, sākoties toreizējās Dienvidslāvijas armijas ofensīvai pārsvarā albāņu apdzīvotajā Kosovā, H. Tači un vēl vairāki Kosovas Atbrīvošanas armijas (KAA) komandieri pārņēmuši kontroli pār organizēto noziedzību reģionā. «Vismaz piecu valstu narkotiku apkarošanas iestāžu slepenos ziņojumos, kas rakstīti pēdējo desmit gadu laikā, teikts, ka H. Tači un KKA komandieri kontrolē heroīna un citu narkotiku tirdzniecību,» vēstīts ziņojumā.
Skandalozajā dokumentā teikts, ka pēc asiņainā konflikta beigām 1999. gadā, kad reģionā vēl nebija ieviesta likuma kārtība, KAA Albānijas ziemeļos izvietotos sešos slepenos cietumos gūstā turējusi serbu civiliedzīvotājus un pat atsevišķus Kosovas albāņus, kuri turēti necilvēcīgos apstākļos un spīdzināti.
Daļa no gūstekņiem nogādāti kādā cietumā netālu no Albānijas galvaspilsētas Tirānas, lai vēlāk iegūtu viņu nieres. «Kad transplantācijā iesaistītajiem ķirurgiem pavēlēja būt gatavībā, ieslodzītie individuāli tika aizvesti prom, KAA kaujinieki viņus nogalināja, bet vīriešu līķus nekavējoties nogādāja klīnikā,» ziņojumā raksta D. Martijs. Izņemtie orgāni vēlāk izvesti no Albānijas un ar melnā tirgus starpniecību pārdoti ārvalstu privātklīnikām.
ANO un ES bezspēcīgas
D. Martijs izmeklēšanu sāka 2008. gadā pēc tam, kad bijusī Hāgas Starptautiskā kara tribunāla virsprokurore Karla del Ponte savos memuāros apgalvoja, ka KAA nolaupījusi vairākus simtus serbu, lai izņemtu viņu iekšējos orgānus un pārdotu tos.
Slepeni ANO dokumenti, kas šī gada sākumā nonāca ziņu aģentūras Associated Press rīcībā, liecina, ka ANO tiesībsargu misija Kosovā par iespējamo nelegālo orgānu tirdzniecību zinājusi jau 2003. gadā. 2004. gadā ANO amatpersonas esot veikušas neoficiālu izmeklēšanu, bet tā arī nav sākušas padziļinātu izmeklēšanu.
Līdz šim gan ANO, gan ES misija, kas Kosovā tika izvietotas pēc 2008. gada neatkarības pasludināšanas saskaņā ar starptautisku vienošanos, ir uzsvērušas, ka tām nav izdevies atrast ticamus pierādījumus par pretlikumīgu orgānu tirdzniecību reģionā, tomēr Serbijas un Krievijas neatlaidīgie centieni panākt apsūdzību izmeklēšanu ir pievērsuši starptautiskās sabiedrības uzmanību lietai.
Skandāla aizsācējs D. Martijs apgalvo, ka nekad nav apsūdzējis H. Tači tiešā saistībā ar orgānu tirdzniecību, tomēr netic, ka Kosovas valdības vadītājs par šādām nelikumībām neko nav zinājis. Viņaprāt, rietumvalstis pievērušas acis uz deviņdesmito gadu beigās pastrādātajiem noziegumiem un atbalstījušas H. Tači, lai nodrošinātu stabilitāti reģionā.