«Es uzskatu, ka epidēmija ir ģeogrāfiski ierobežota rajonā ap Hamburgu, tādēļ nav iemesls rīkoties Eiropas līmenī. ES aptveroši pasākumi pret jebkuriem pārtikas produktiem būtu nesamērīgi,» paziņoja Dž. Dalli, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus.
Viņš kritizēja Vācijas veselības aizsardzības institūcijas, kuras epidēmijas pirmajās dienās steidza paziņot, ka saslimšana ir izplatījusies no Spānijā audzētajiem gurķiem, bet vēlāk bija spiestas informāciju atsaukt, jo padziļinātās analīzes bīstamo zarnu nūjiņas paveidu gurķos neatklāja. «Ir svarīgi, lai nacionālās varasiestādes nesteidzas izplatīt informāciju par infekcijas avotu, ja to nav apstiprinājuši zinātnieki,» sacīja Dž. Dalli. «Tas [skaļa informācija] rada bailes [patērētājos] un problēmas ražotājiem. Mums ir jāuzmanās neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus.»
ES vakar paziņoja, ka Eiropas lauksaimniekiem varētu izmaksāt 150 miljonus eiro (105 miljoni latu) kā kompensāciju par zaudējumiem, ko radīja daudzviet ieviestais svaigo dārzeņu importa aizliegums, ziņo Reuters.
ES svaigo dārzeņu audzētāju asociācija Freshfel Europe vēsta, ka infekcijas epidēmijas dēļ Nīderlandes zemkopji zaudējuši 80 miljonus eiro (56 miljoni latu), lauksaimnieki Vācijā - 20 miljonus eiro (14 miljoni latu), Beļģijā - 4 miljonus eiro (2,8 miljoni latu), bet Portugāles zemnieki zaudējuši 3 miljonus eiro (2,3 miljoni latu).
Spānijas dārzeņu eksportētāju organizācija lēš, ka šīs valsts zemnieki zaudējuši kopumā 225 miljonus eiro (157,5 miljoni latu).