Protams. Esmu no tiem, kuri cenšas aktīvi paust savu pozīciju. Iepriekš balsoju par Saskaņas centru, bet ārkārtas vēlēšanās - par Zatleru.
Kas lika mainīt izvēli?
Tas, ka Zatleram bija drosme sašūpot visu šo politisko pīļu dīķi, dodot cerību, ka kaut kas reāli šajā valstī izmainīsies uz labo pusi. Parādījās iespēja kaut ko mainīt - neliela, teorētiska, bet tomēr.
Kā tu kā žurnālists, aktīvs cilvēks vērtē valdības veidošanās procesu - nofiksēsim brīdi, 4. oktobris?
Domāju, tas ir atdūries pret šķērsli, ar kuru netiekam galā jau divdesmit gadu, - mītu par krievu lāci. Krievi nāk! Man šķiet, ikviens normāli domājošs, situāciju analizējošs cilvēks saprot, ka tas velns nav tik melns, kā to mālē. Kur ir loģika? Ja viens spēks ir ieguvis 31 vietu no 100, kāpēc pārējie drudžaini domā, kā to spēku izmest no laivas? «Mēģināsim kaut kā savstarpēji vienoties, lai Saskaņu nevajadzētu ņemt...» Zinot -kur divi latvieši, tur trīs partijas, es šaubos, vai tas izdosies. Man liekas, ka ir jānoliek malā politiskās lietas un beidzot jāpievēršas ekonomikai, lai mēs tiktu ārā no tās bedres, kurā iekļūt mums palīdzējuši lielā mērā tie, kuri tagad grib izsviest no laivas Saskaņu.
Bet vai, būdams polis, tu tomēr nesaproti latviešu bažas un vēstures nozīmi?
Mana mamma ir Maskavā dzimusi latviete, tēvs - polis, no šļahtas. Ģimenē ir bijuši izsūtītie. Mana pirmā valoda bija poļu, bet ģimenē runājām arī latviski un krieviski. Un nebija nekādu problēmu! Arī tagad darbā, sadzīvē man nav problēmu runāt tajā valodā, kādā vajag. Valodu zināšanas nevienam par sliktu nav nākušas. Man liekas - ja skatāmies, kas noticis mūsu valstī pēdējo divdesmit gadu laikā, tad kaut kādiem funkcionāriem vajadzētu atzīt, ka deviņdesmito gadu sākumā tika pieļauta kļūda...
Kādiem funkcionāriem? T. s. latviešu partijām?
Nu ja. Uz barikādēm taču visi stāvējām kopā.
Citiem vārdiem sakot, tās prasības, kuras latviešu partijas izvirza Saskaņai, tevi tracina?
Mani vairāk tracina, ka atkal pirmajā vietā ir partiju savtīgās intereses, ka netiek runāts par ekonomiku.
Un kā tu vērtē Saskaņas šā brīža manevrus?
Politiskais tirgus, ko tu gribi.
Atteikšanās no Rubika un sociālistiem Saskaņai nenozīmēs vēlētāju atbalsta samazināšanos?
Domāju, ka ne. Varbūt nelielu daļu vecākajā paaudzē.
Un ja atzīst okupācijas faktu?
Bet Ušakovs taču to ir atzinis! Viņš teica: «Vardarbīga pievienošana!» Cik var to vienu kārti sist? Līdz bezsamaņai? Mēs esam, lietojot Gorkija lugas nosaukumu, pašā dibenā, varbūt beigsim?! Es negribu, lai mana mazmeita ir spiesta braukt prom.
Atgriežoties pie Saskaņas. Viņi ir nolemti būt vienīgā t. s. nelatviešus pārstāvošā partija, vai arī viņiem jārēķinās ar konkurenci pašu radikālajā spārnā? Piemēram, Vladimirs Lindermans noteikti jūtas gatavs startēt...
Lindermans ķeras pie nacionālās kārts, kas ir pēdējais arguments, kad citu vairs nav. Un vispār - kas ir Lindermans?
Nezinu, bet parakstus par krievu valodu kā otro valsts valodu savāca pietiekamā skaitā.
Bet kāpēc? Tāpēc, ka bija šīs nesaprotamās izglītības reformas Šadurska laikā!
Tikai ņem vērā, ka latvieši skatās, cik parakstu Lindermans & Co savāc, un viņiem rodas ļoti konkrēti secinājumi...
Draugi mīļie, atjēdzieties! Ir XXI gadsimts! Mazāk ticiet tai nacionālistu propagandas mašīnai!
Un tomēr - tev ir skaidrs, kāpēc liela latviešu daļa, jā, XXI gadsimtā, jūtas paši savā zemē tik apdraudēti?
Man tiešām grūti spriest. Iespējams, tāpēc ka kaimiņvalstī Krievijā arī ir politiskais ņigu ņegu, ka tur viss nav sakārtots. Bet es varu tikai atkārtot - nu nav tas Krievijas lācis tik briesmīgs. Es nezinu, no kā latvieši tā baidās. Man nākas būt gan latviešu, gan krievvalodīgo kompānijās, un tad iznāk, ka vienās es aizstāvu tos otrus, un otrādi. Jo, jā, ir daudzi cilvēki, kuri dzīvo ar pagātnes stereotipiem. Viens mans draugs latvietis teica: «Latvija ir zeme, kur runā latviski.» Bet dabiski! Te nekad nebūs kaut kādas krievu valodas dominantes.
Bet daudziem latviešiem liekas - ja viņi piekāpsies, tad tava drauga definīcijai draud briesmas.
Paklau, pat Saskaņa nerunā par krievu valodu kā valsts valodu. Saziņas līmenī - tas ir cits jautājums. Saproti, es neesmu tāds briesmīgs Saskaņas fans, nesaku, ka viņi ir balti un pūkaini. Bet viņi, tāpat kā Zatlers, runā par to, ka Latvijai ir nepieciešami profesionāļi valsts vadībā.
Un Saskaņai šo profesionāļu ir grēdām?
Paskaties, kā viņi Rīgu sakārto. Jebkurā gadījumā tas, ko viņi dara labklājības, sadzīves līmeņa reorganizēšanā, man patīk. Bet ko tu gribi - viņiem taču nav bijusi iespēja sevi parādīt valdības līmenī, tāpēc grūti spriest par to varēšanu.
Tu daudz piemini labu sadzīvošanu, kopīgus mērķus. Bet vai tos sasniegt netraucē sašķeltās mediju telpas? Jo, kad latvietis atver krieviski iznākošos laikrakstus...
Tas pats, kad krievs atver latviešu avīzes. Viens otra cienīgi.
Ūja! Nevajag pārspīlēt.
Nu labi. Krievu presei ir raksturīgs tāds «atbildes gājiena» formāts. Ja latviešu politiķi kaut ko pasaka, tad viņi servē pretī. Tomēr man tev jāpiekrīt - diemžēl tās informatīvās telpas ir dažādas.
Un ko darīt? Kolēģi krievu presē saka - tā grib lasītājs, mēs negribam bankrotēt.
Muļķības. Līdzīgi kā viedoklis, ko esmu dzirdējis no latviešu žurnālistiem, - ka krievi par politiku daudz neinteresējas, viņi jau biznesu taisa. Tā nav. Spriežot pēc mūsu auditorijas, krievi ir ļoti aktīvi. Skaidrs, ka viņiem nepatīk, ka par viņu samaksātajiem nodokļiem tiek uzturēta uzpūsta birokrātija.