Ierobežojums, kas stājās spēkā 1. maijā, attiecas uz tām astoņām valstīm, kuras 2004. gadā uzņēma ES, proti, Latviju, Igauniju, Lietuvu, Čehiju, Ungāriju, Poliju, Slovākiju un Slovēniju. Šveice apgalvo, ka pērn piešķirts par 10% vairāk uzturēšanās atļauju iebraucējiem no šīm valstīm nekā vidēji iepriekšējos trijos gados, tāpēc tai esot tiesības ierobežot imigrantu skaitu.
Pirms vairākiem gadiem Šveicē jau bija likums, kas regulēja pieļaujamo imigrantu skaitu no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas vēlas uzturēties Šveicē ilgāk par gadu.
Šveice pēc tikšanās ar ES pārstāvjiem, kurā pirmo reizi pārrunāja atjaunoto strīdīgo likumu, paziņoja, ka neplāno to atcelt, vēstīja laikraksts Tages Anzeiger. Šveices Federācijas Migrācijas biroja vadītājs Mario Gatikers uzsvēra, ka šīs «drošības kvotas» nepārkāpjot ES pilsoņu pārvietošanās brīvību.
Taču ES ir pretējās domās un norāda, ka tikai īpašos izņēmuma gadījumos pieļaujami īstermiņa ierobežojumi. Brisele piebilda, ka pret visām ES dalībvalstīm jāizturas vienlīdzīgi. Lai gan Šveice nav ES dalībvalsts, to ar Savienību saista savstarpējs līgums, kas paredz pārvietošanās brīvību.