Eirozonas valstu vidējais budžeta deficīts 2014. gadā bija 2,4% no iekšzemes kopprodukta (Māstrihtas kritēriji pieļauj 3%). Visvairāk to pārkāpusi Kipra - 8,8%, Spānija - 5,8%, Horvātija un Lielbritānija - 5,7%. Vislabākie rādītāji bijuši četrām valstīm, kurām reģistrēts budžeta pārpalikums - Dānijai, Vācijai, Igaunijai un Luksemburgai.
Ekonomikas problēmu īpaši mocītajai Grieķijai bija izdevies samazināt budžeta deficītu no 12,3% 2013. gadā līdz 3,5% pērn. Taču Grieķijai bijis vislielākais valsts parāds, kas sasniedzis 177% no iekšzemes kopprodukta (ES kritēriji pieļauj 60%). Eirozonā vidējais valsts parāds pērn bija 91,9%, ES - 86,8%. Lielāko parādnieču vidū bija Itālija - 132,1%, Portugāle - 130,2% un Īrija - 109,7%.
EUobserver.com, analizējot publiskotos datus, gan atzīmē, ka valdību finanšu statistiku «uzlabojusi» pērn septembrī spēkā stājusies jaunā budžetu uzskaites kārtība, kas paredz, ka investīcijas attīstībā, pētniecībā un militārie izdevumi tiek uzskaitīti kā izdevumi infrastruktūrā un ražošanas iekārtās. Tāpat kalkulācijās tiek iekļauta daļa pelēkās ekonomikas un tādas nelikumīgās aktivitātes kā prostitūcija un narkotisko vielu tirdzniecība.
Latvijai pērn budžeta deficīts bijis 1,7% no iekšzemes kopprodukta (2013. gadā - 07%). Valsts parāds 2014. gadā sasniedzis 40% no IKP (2013. gadā - 38,2%).
Igaunijai valsts parāda proporcija no IKP pērn pieaugusi līdz 10,6% (2013. gadā - 10,1%), tomēr tas bijis vislabākais rādītājs visu ES valstu vidū.