Sociologi un citi eksperti meklē cēloņus eiroskeptiķu pulciņa pieaugumam, taču norāda - tendences Latvijā nevar vērtēt atrauti no iedzīvotāju noskaņojuma citās ES valstīs. Eiropas Komisijas (EK) biroja Latvijā jaunā vadītāja Inna Šteinbuka, kura amatā stājās 5. septembrī, apgalvo - viena no viņas darbības prioritātēm būs skaidrot iedzīvotājiem ieguvumus no Latvijas dalības ES, taču arī atzīst, ka trūkst auditorijas intereses.
Eiroskeptiķu pieaugumu vēstošie socioloģiskās aptaujas rezultāti nav iepriecinoši, taču nav arī pārsteigums, atzīst Eiropas kustības Latvijā vadītājs Andris Gobiņš. «Esam ilgstoši novērojuši sakritību - ja latviešiem viedoklis par pašu politiķiem ir slikts, samazinās arī Eiropas reitingi un otrādi,» stāsta A. Gobiņš, norādot - šie skaitļi parāda, ka «bieži redzam sliktās lietas, savukārt labās uzskatām par normālu parādību. Labās pieskaitām pašu gudrībai, sliktajās vainojam ES». Līdzīgi spriež Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīna Egle. «Vidējais cilvēks nejūt ES klātbūtni, viņš neredz pozitīvo bilanci, iespējams, cilvēkiem arī grūti iedomāties, kāda būtu dzīve Latvijā, ja mēs nebūtu ES,» pauž E. Egle, norādot - ja salīdzinātu ar citām ES valstīm, arī pārtikušākām, iespējams, redzētu, ka attieksme tikpat negatīva ir arī citviet. Viņa arī atgādina, ka Latvija izsenis bijusi «neticīgo Tomu zeme, jo jau pirms iestāšanās ES skeptiķu bijis gana daudz». Arī sociologs Tālis Tisenkopfs norāda - lai arī ir vairāki ieguvumi no ES, cilvēki to nepamana, jo ierasts jau pamanīt tikai slikto.
Eiropas partiju apvienības EUD (European Union Democrats) pārstāvis Normunds Grostiņš gan apgalvo, ka šāda sabiedriskās domas tendence ir tikai likumsakarīga un bija prognozējama jau kopš iestāšanās ES. «Tika pieļauts, ka Latvijas intereses tiek aizstāvētas vāji, beidzot cilvēki sāk to just - ir beidzies kredītu buma izraisītais narkotiskais efekts,» pauž eiroskeptiķis N. Grostiņš. Vēsturisko neticību ES atgādina arī profesors Juris Rozenvalds. «Pirms iestāšanās ES skeptiski bija gan latvieši, gan lietuvieši, lielā mērā iedzīvotāju noskaņojumu mainīja toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, norādot, ka iestāšanās ES ir drošības jautājums. Tagad drošība šķiet pašsaprotama, un priekšplānā izvirzījušies ekonomiski jautājumi,» uz sociālajām izmaiņām kopš Latvijas iestāšanās ES norāda J. Rozenvalds.
«Centīsimies analizēt eiroskepticisma cēloņus, pārliecināt cilvēkus, ka ES nav vainojama pie visām Latvijas nelaimēm,» I. Šteinbuka sola audzēt eirooptimistu skaitu. «Krīzes izraisītās sekas ir dziļas un iedzīvotāji ekonomiskajās problēmās vaino ES, taču jāatceras, ka šīs savienības pievienotā vērtība nav tikai nauda, tie ir arī darba un dzīves apstākļi,» atgādina I. Šteinbuka.