Ainars Bagatskis
Kā vērtējat aizvadīto turnīru?
Man bija gods, precīzāk - ir gods, strādāt kopā ar šo komandu, ar šiem spēlētājiem. Varbūt pēdējā spēle nebija tāda, kādu mēs to gaidījām. Spēlētāji un treneri ir sarūgtināti, bet jau pēc iepriekšējās smagās un labās spēles pret Grieķiju bija skaidrs, ka pēdējā cīņa būs ļoti grūta. Zināju, ka būsim tukši. Jau iepriekšējā vakarā pirms spēles pret Čehiju teicu, ka šīs spēles rezultāts būs atkarīgs no tā, kā mēs sevi pratīsim noskaņot, kā mēs spēsim uzvilkties.
Kā vajadzēja apturēt čehus?
It kā mēs mēģinājām gatavoties, centāmies neļaut čehiem sajust brīvību groza tuvumā, neļaut viņiem tur justies komfortabli. Čehu uzbrukums koncentrējas groza tuvumā, sākot jau no mazajiem spēlētājiem, kuri agresīvi laužas iekšā. Gatavojām vienu, darījām citu, tāpēc čiks vien sanāca. Nemācējām ne nosegt groza apakšu, ne laikus uzsist piezīmi. Sākums jau nebija slikts, guvām daudz vieglu grozu, taču tikpat viegli atdevām savu groza tuvumu. Kad mums apstājās uzbrukums, čehiem uzreiz atvērās pārejas uzbrukumā, un viņi to ļoti labi izmantoja.
Nebijām gatavi mentāli vai fiziski?
Jāatzīst, ka mēs šajā spēlē bijām tukši. Tā gadās. Fiziski? Pat nezinu, ko teikt. Skaidrs, ka mēs visu turnīru aizvadījām ar deviņiem spēlētājiem, no kuriem pieciem bija lielāka slodze gan minūšu, gan spiediena ziņā. Neviens nav no dzelzs. Tajā pašā laikā čehiem jau nebija mazāk spēļu un vairāk atpūtas. Mēs esam stipri kā komanda, nevis kā atsevišķi spēlētāji.
Vai astotā vieta ir labs rezultāts?
Es domāju, ka astotā vieta ir ļoti labs rezultāts. Protams, gribējās dabūt vismaz septīto vietu, kas būtu labākais rezultāts daudzu gadu laikā, taču atkārtots labākais rezultāts arī nav slikts. Tajā pašā laikā jutu, ka mēs varējām vēl aizķerties un tikt augstāk, bet, no otras puses, paskatoties, kādu basketbola lielvalstu komandas vispār netika astoņniekā, ir sajūta, ka kaut ko tomēr šajā čempionātā esam izdarījuši.
Kā treneris arī augāt turnīra laikā?
Es vienmēr esmu teicis, ka augu kopā ar šo komandu, ar šiem spēlētājiem. Visi spēlētāji, arī tie, kuri spēlēja mazāk un trenējās kopā ar valstsvienību, ir spēruši solīti izaugsmē uz augšu. Tas attiecas arī uz treneriem. Ne tikai uz mani, bet arī uz palīgiem.