Kad Dz. Kolāts paziņoja, ka varētu LR vadītāja krēslu iemainīt pret LTV ZD direktora amatu (esošais vadītājs Mareks Gailītis iesniedza atlūgumu), mediju vidē sākās minējumi par Dz. Kolāta apsvērumiem. Viņš pats to dēvē par jaunu izaicinājumu meklēšanu, iespēju darīt radošu darbu, arī piedāvātā alga esot bijusi lielāka. Dz. Kolāts stāsta, ka, uzzinot par M. Gailīša atlūgumu, viņš esot nosūtījis «pusnopietnu» ziņu LTV vadītājam Edgaram Kotam gan ar konstatējumu, ka «droši vien būsim gana atšķirīgi, lai sastrādātos». E. Kots arī atzīst - vēl pirms LTV ZD kolektīvs viņu deleģējis uzrunāt Dz. Kolātu, radio kolēģis izrādījis interesi par «jauniem radošiem izaicinājumiem». E. Kots pieļauj, ka Kolāts būtu piemērots ZD vadītājs, jo ilgstoši strādājis mediju jomā un tieši sabiedriskajos medijos, arī ziņās.
LR darbinieki savu vadītāju kopumā raksturo pozitīvi, jo viņš LR vadības grožus atguva brīdī, kad LR bija finansiāli ļoti smagā situācijā, un izveda LR no krīzes. «LR izgāja no tā visa ekonomiskāks, bet iegūstot saturiski,» uzskata LR Ziņu dienesta vadītājs Jānis Siksnis. J. Siksnis stāsta, ka Dz. Kolāts ir «ļoti labs vadītājs, kurš spēj motivēt darbiniekus, radošs cilvēks». LR žurnālists Aidis Tomsons norāda, ka Dz. Kolāts ir drošība - ir sajūta, ka var radoši izpausties un ka vajadzības gadījumā viņš darbinieku aizstāvēs. Kā Dz. Kolāta trūkumu žurnālists min, ka viņš ir emocionāls cilvēks, kurš var impulsīvi rīkoties emociju uzplūdā. Pretrunīgāki viedokļi ir par to, vai Dz. Kolāta īstā vieta būtu tieši Ziņu dienesta vadībā. Dz. Kolātam jau ir pieredze LR Ziņu dienesta (LR ZD) vadīšanā. Bijušais LR ZD darbinieks Lauris Zvejnieks atzīst, ka Dz. Kolāts ziņas izprot, spēj nākt ar savām idejām, operatīvo ziņu dienesta darbu netraucējis ar «filozofēšanu - ja vajag to, tad vajag». Dz. Kolāts «no ziņu dienesta darba daudz ko nesaprata, bet sasodīti labi to slēpa», joko L. Zvejnieks. Savukārt LR ZD žurnāliste Dace Krejere stāsta, ka Dz. Kolāts ir drīzāk menedžeris nekā «ziņu cilvēks», jo viņa radošais pienesums neesot bijis tik būtisks. Cilvēki, kuri LR ZD strādājuši Dz. Kolāta vadībā, arī neoficiāli tam piekrīt, bet papildina, ka viņš arī ātri esot mācījies.
Dz. Kolāta un E. Kota pazinēji gan oficiālās, gan neoficiālās sarunās skaidri norāda - Dz. Kolāts esot spēcīgāks nekā LTV pašreizējais vadītājs, arī «cita svara kategorija» intelektuālā ziņā. LR kuratore Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) Ingrīda Brigita Stroda akcentē, ka Dz. Kolāts nerunā tikai par LR saimnieciskajām lietām, bet arī par radošo darbu, savukārt, klausoties E. Kotu, esot iespaids, ka viņam galvenie ir «lifti un kanalizācijas caurules». Arī RSU žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne piekrīt, ka Dz. Kolāts «neapšaubāmi ir spēcīgāks par Kotu» - gan labāk izprotot, kas jādara sabiedriskam medijam, gan parādot stingrāku mugurkaulu, jo nav atklāti koķetējis ar sponsoriem. Dz. Kolāts norāda, ka viņu neinteresē LTV vadītāja krēsls.
Tiesa, Dz. Kolātam ir vēl kas tāds, kā nav LTV vadītājam, un tas ir kriminālprocess. Kā izriet no KNAB pārstāvja Andra Vitenburga sniegtās informācijas, pret vairākām esošajām un bijušajām LR un NEPLP amatpersonām (arī Dz. Kolātu) sāktajā kriminālprocesā saistībā ar prēmiju un piemaksu piešķiršanu no 2001. līdz 2006. gadam vēl turpinās pirmstiesas izmeklēšana.
Par jauno LR vadītāju lems jaunais NEPLP sasaukums, kas nozīmē, ka vairāk nekā trīs mēnešus LR būs vadītāja pienākumu izpildītājs. I. B. Stroda norāda, ka tas varētu būt kāds no Dz. Kolāta vietniekiem (tie ir Sandra Ķirse un Juris Gavars), NEPLP sēdē esot arī pieļauta iespēja, ka tas varētu būt kāds no kanālu vadītājiem. J. Siksnis stāsta, ka LR iekšējais noskaņojums liecina - kolektīvs, visticamāk, varētu atbalstīt kādu no vietniekiem.