Dienas rīcībā esošais dienesta ziņojums ietver pārliecinošus un smagus pārmetumus par būtisku mantisku kaitējumu valsts budžetam, kuri, visticamāk, būs jāvērtē Ģenerālprokuratūrai. Ne visas ziņojumā minētās personas, piemēram, bijušais valsts sekretārs Juris Pūce un valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš, vairs ir EM amatos, līdz ar to viņu atbildību nevar vērtēt disciplinārlietas ietvaros. Atvērts paliek jautājums par vēršanos Ģenerālprokuratūrā. J. Pūce Dienai norādīja, ka viņu «neuztrauc Danas Reiznieces-Ozolas iespējamā vēršanās Ģenerālprokuratūrā». A. Liepiņam, kurš šobrīd ir valsts kapitālsabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs, pirms komentāru sniegšanas esot jāiepazīstas ar ziņojumu.
Cita iemesla - pielaides valsts noslēpumam nesaņemšanas - dēļ jau atlūgumu iesniedzis valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, kuram pēc disciplinārlietas ierosināšanas amats tik un tā, visticamāk, būtu jāpamet. Vēl pirms viņa atlūgumu iesniedzis Expo projekta vadītājs ministrijā Roberts Stafeckis, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.
Līdz ar to ir kļūdījušies tie, kuri apgalvoja, ka ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) iestāšanās par Latvijas līdzdalības projekta World Expo izstādē Milānā apturēšanu ir tikai jaunas politiķes pašreklāma, kas nebeigsies ar konkrētu kļūdu un vainīgo nosaukšanu. Nenoliedzot aizdomu pamatotību, valdības koalīcijas partneros valda iespaids, ka pārkāpumi Expo sagatavošanā var tikt izmantoti EM atslēgas kadru nomaiņā, tā Zaļo un Zemnieku savienībai iegūstot paliekošu ietekmi šajā saimnieciski ietekmīgajā ministrijā.
Pūces mantojums
EM dienesta ziņojums, ar ko iepazinusies Diena, nesniedz mierinājumu tiem, kas cerēja, ka Expo producētāji palikuši nesaprasti politiskās ietekmes cīņās un EM adekvāti maksājusi par vērtīgu mākslas produktu. No darbu pieņemšanas - nodošanas aktiem neviešas pārliecība, ka pēc pēdējām ziņām jau samaksātie 851 866 eiro privātuzņēmēju izveidotajai komandītsabiedrībai (KS) Expo2015 par Latvijas dalības producēšanu un paviljona projektēšanu šajā starptautiskajā izstādē iztērēti lietderīgi. Producēšanas līgums ne tikai slēgts KS interesēs, bet vēlāk tajā mainīta samaksas kārtība, neprasot no uzņēmējiem pirms rēķinu apmaksas detalizētas atskaites un apliecinājumus par darbu pabeigtību, secināts dienesta pārbaudē.
Toreizējais EM valsts sekretārs J. Pūce Expo Latvijas ekspozīcijas projektēšanas un producēšanas pakalpojumu iegādi izvēlējies veikt vienā iepirkumā, atdalot ekspozīcijas projektēšanu no būvniecības, lai gan valdība iepriekš bija akceptējusi paša J. Pūces parakstītu un toreizējā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta virzītu ziņojumu, kurā projektēšana bija attiecināta uz būvniecības iepirkumu, kā tam loģiski būtu jābūt, secināts dienesta izmeklēšanā. Notikumu gaita rāda, ka projektēšanas, ko veica arhitekti, iekļaušana producēšanas iepirkumā ļāva neuzkrītošāk uzaudzēt sabiedrisko attiecību, mārketinga un satura izveides izmaksas, tā Expo padarot par «naudas pumpi» politiski pietuvinātiem sabiedrisko attiecību speciālistiem. Pats J. Pūce Dienai apgalvo, ka lēmums par iepirkuma struktūru pieņemts, «balstoties uz lietderības un projekta vadības apsvērumiem». To esot ieteikuši atbildīgie ministrijas darbinieki.
Pakārtoja uzņēmējiem
Sarunu procedūrā vēlāk izvēlētā uzvarētāja KS Expo2015 piedāvātā kopējā līgumcena par projektēšanu un producēšanu bija 2 767 912,53 eiro (bez PVN), no kuriem tikai mazāk nekā 10% tika atvēlēti arhitektu darbam. Milzīgās 2,5 miljonu summas atvēlēšana producentiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem varbūt arī nebūtu palikusi bez kritiskas ievērības, ja nebūtu notikusi arhitektu biroja MADE arhitekti piesaistīšana. Lai gan projektēšanas līgums bija tikai naga galiņš no kopējās summas - 226 663 eiro, arhitektu darba iekļaušana dārgā iepirkuma kopsummā radīja nepieciešamo iespaidu par atbildīgu un izmērāmu darbu, kas par šo naudu tiek pirkts.
Tagad izrādās, ka producēšanas līgumā, nosakot apmaksas kārtību, ticis garantēts, ka 30 dienu laikā pēc līguma noslēgšanas brīža EM veiks 15% avansa maksājumu no kopējās līgumsummas, kas kopā veidoja 381 187 eiro. Ne visas aizdomas, ar kurām Dienai neoficiāli dalījušies dienesta pārbaudē iesaistītie, ir atspoguļotas sausajā dienesta ziņojumā. Piemēram, amatpersonām, caurskatot apmaksai iesniegtos dokumentus, radies iespaids, ka kāds centies, lai sabiedrisko attiecību speciālistu pakalpojumi tiktu apmaksāti līdz Saeimas vēlēšanām. To, ka Expo2015 preses sekretāre Dagnija Lejiņa sniedza pakalpojumus arī partijai Latvijas attīstībai, uz kuras rindām no EM valsts sekretāra krēsla pārnāca J. Pūce, Diena jau rakstījusi. Ar šo politisko spēku, kas tieši Expo naudas apgūšanas laikā īstenoja vērienīgu kampaņu, atrodama saistība arī ar citiem Expo producēšanā iesaistītajiem.
Forsēja būvniecības iepirkumu
Šāds lēmums par producēšanas un projektēšanas iepirkuma apvienošanu aizsāka nedienu ķēdi, novedot ne tikai pie nesamērīgi dārgiem producēšanas pakalpojumiem, bet arī būvniecības iepirkuma novēlošanas un sadārdzināšanas. Jau slēdzot līgumu par pasākuma projektēšanu un producēšanu, noteikts, ka dokumentāciju un tehnisko specifikāciju vēlākā būvniecības iepirkuma izsludināšanai izstrādā nevis EM, bet privātpersonu grupas izveidotā KS Expo2015. Tagad EM dienesta izmeklēšanā secinājusi, ka tas ir bijis prettiesiski. Valsts mantas izšķērdēšanas likums noteic, ka ministrijai bija aizliegts slēgt līgumu par pakalpojumiem jautājumā, kura risināšana ietilpst tās amatpersonu vai darbinieku pienākumos. Citiem vārdiem, būvniecības iepirkuma dokumentācija EM bija jāgatavo pašai. KS ar dokumentācijas izstrādi kavējās, tādēļ būvniecības iepirkums tika izsludināts ar lielu nokavēšanos, un, amatā stājoties jaunajai ministrei, bija skaidrs, ka Expo paviljona savlaicīga uzcelšana ir apdraudēta, turklāt būvnieku piedāvātā cena rada aizdomas par sadārdzināšanu, bet meklēt citu risinājumu vairs nebija laika.
Detaļas, kas nonākušas Dienas rīcībā līdz ar EM dienesta izmeklēšanu, rāda, ka tehniskais projekts, ko sākotnēji izstrādāja KS Expo2015, Latvijas paviljona izbūves izmaksas «uzskrūvēja» līdz 4 269 939 eiro (ieskaitot PVN), lai gan būvniecības projektam ieplānotā un tātad pieejamā summa bija trīs reizes mazāka - 1 346 302 eiro. Šī iemesla dēļ KS tehnisko projektu nākas pārstrādāt, rezultātā būvniecības izmaksas aizdomīgi samazinot par teju pusotru miljonu - līdz 2 868 197 eiro (ieskaitot PVN). EM piesaistītais būveksperts - SIA Cilnis - veicot būvniecības patieso izmaksu aprēķinu, sniedz atzinumu, ka jaunajā tehniskajā projektā ir virkne nepilnību un realitātē patiesās izmaksas var svārstīties 20% robežās no aprēķinātā. Tomēr ministrijas amatpersonas notic KS Expo2015 sniegtajiem paskaidrojumiem un izsludina būvniecības iepirkumu saskaņā ar pēdējo tehnisko projektu. Tomēr arī, ja ticēt Expo2015 aprēķiniem par būvniecības patiesajām izmaksām, tās tik un tā par aptuveni pusotru miljonu eiro pārsniedza šim mērķim pieejamos līdzekļus, ko amatpersonas apzinājās.