Protams, savu tiesu tajā, ka aptiekas funkcionāli tuvinās gan medicīnas aprūpes iestādēm, gan skaistumkopšanas preču veikaliem, diktē tirgus apsvērumi, Ivanda atzīst. «Taču aptieka nekad nezaudēs savas pamatfunkcijas - zāļu izsniegšanu un konsultēšanu par tām,» viņa saka, tomēr paredz, ka nākotnē aptiekas varētu vēl vairāk iesaistīties primārajā veselības aprūpē. «Lai cilvēki te atnāk un uzzina vēl vairāk par pareizu dzīvesveidu, veselības profilaksi, kas viņiem jādara, lai nesaslimtu.»
Par medmāsu nekļuva
To, ka farmakoloģija viņu interesē vairāk nekā ārstēšana, Ivanda atskārta, mācoties par medicīnas māsu Rīgas 5. medicīnas skolā. «Stājoties tajā, domāju, ka būšu māsa ar augstāko izglītību, bet pēc tam sapratu, ka turpināšu studēt farmāciju. Man patīk strādāt ar cilvēkiem, tomēr visas špricēšanas u. tml. - tas nav īsti man. Kad kā māsa izgāju praksi, sapratu, ka tas nav mans aicinājums,» Ivanda saka. Medicīnas skolu viņa apzinīgi pabeidza, bet pēc tam iestājās farmaceitos toreizējā Latvijas Medicīnas akadēmijā (tagad RSU).
Trešajā kursā Ivanda nokļuva praksē aptiekā, kuras vadītāja viņu pēcāk uzaicināja pastāvīgā darbā par farmaceita asistenti. Kad Ivanda pabeidza studijas, sāka strādāt par farmaceiti un vēl pēc trim gadiem nokārtoja sertifikātu, lai varētu kļūt par aptiekas vadītāju. Uzreiz par tādu gan nekļuva, kādu laiku turpināja būt vienkārši farmaceite, līdz saņēma piedāvājumu vadīt nelielu aptieku, bet kopš pērnā gada pavasara Ivanda strādā Apotheka. Visas darbavietas pie viņas atnākušas pašas. «Man veiksme ir stāvējusi klāt. Laikam tas tāpēc, ka man ir pozitīva attieksme pret dzīvi, esmu atklāta, smaidīga. Tiklīdz esmu iedomājusies, ka gribētu ko mainīt, ir radušies piedāvājumi, ko esmu izmantojusi,» Ivanda teic.
Mainoties amatiem, atbildības laika gaitā kļuvis vairāk. Sākumā tā bijusi vien par pamatpienākumiem, klientiem, zālēm, bet tagad kā aptiekas vadītājai - arī par kolektīvu un tā darbu kopumā. Ivandai ir 13 padoto, un pati kā priekšniece esot visai demokrātiska. «Sevi neceļu griestos. Mums ir ļoti jauks kolektīvs, laba gaisotne. Man arī iepriekš nav gadījies strādāt vietā, kur es justu kādu spiedienu.»
Jājūt, kad nerunāt pretī
Līdz ar jauno konceptu Apotheka aptiekās rosās ne vien farmaceiti, bet arī klientu konsultanti tumšzilos priekšautos, kas strādā ar uztura bagātinātājiem, kosmētiku, arī ādas testēšanas aparātu. Aptiekā nu var ienākt ne tikai cilvēks, kam ir medicīniskas problēmas, bet arī veselais: nākot pēc skaistuma un labsajūtas, viņš var griezties pie konsultantiem, nākot pēc zālēm - pie farmaceita. Ivanda stāsta, ka šāds modelis farmaceitu ikdienu aptiekā ir atvieglojis, lai gan arī viņu darbs kļuvis dinamiskāks un atraktīvāks. Aptiekā ierīkots veselības kabinets, kurā var izmērīt asinsspiedienu, holesterīnu, glikozes līmeni, noteikt ķermeņa masas indeksu. «Ja rādītāji ir nedaudz virs normas, varam paši ieteikt kādus bezrecepšu medikamentus, ja stipri paaugstināti - sūtām pie ārsta un stāstām, kas notiks, ja pie ārsta neies. Kabinetā var arī ievest cilvēku, ja jāsniedz pirmā palīdzība vai jāsauc ātrie.» Ivanda stāsta, ka klienti te bieži iegriežas, lai kontrolētu sevi un sekotu līdzi, vai lietotās zāles pienācīgi darbojas.
Ivanda piekrīt - šādā kabinetā ir kaut kas no medicīnas māsas darba, taču tas netraucē, jo strādāt ar cilvēkiem viņai patīk. Vienlaikus tas ir arī galvenais izaicinājums. «Klienti nāk dažādi, situācijas ir dažādas. Farmaceitam jāsaprot, kurā brīdī nomierināt, uzklausīt, nerunāt pretī. Nedaudz jābūt psihologam, un tas izdodas, jo farmaceiti parasti ir mierīgi, rūpīgi, nosvērti. Man patīk runāties, uzklausīt cilvēkus, dot padomus, un tas viss te piederas,» saka Ivanda. Gadās arī sarežģītāki jautājumi, taču viss ir atrisināms, palīdz arī dzīves un darba pieredze.
Nepārtraukta mācīšanās
Farmaceita profesijā patlaban ienāk daudz jaunu lietu, un XXI gadsimtā viņam jābūt komunikablam, iejūtīgam, jāprot ātri reaģēt, jābūt zinātkāram un gatavam visu laiku mācīties ko jaunu, Ivanda uzskaita. Viņa novērojusi, ka topošie farmaceiti ir par viņas paaudzi atvērtāki gan saziņā, gan pret jaunām lietām, turklāt augstskolā plašāk apgūst farmāciju arī no biznesa viedokļa. Stereotipu par profesiju viņiem gan tikpat kā nav, jo vairākums sāk strādāt jau studējot un darbs aptiekā ļauj savilkt kopā teoriju ar praktisko realitāti. Arī Ivandai pašai tas savulaik ļoti palīdzējis.
Tiesa gan, aptiekā hierarhiskie izaugsmes griesti pienāk ļoti ātri - farmaceita asistents, pēc tam farmaceits, tad aptiekas vadītājs un… viss. Arī aptieku skaitu regulē likumdošana. Ivanda šos griestus jau sasniegusi, taču teic, ka apstāšanās sajūtas nav, jo viss visu laiku mainās - klienti, sasniegumi nozarē, grozījumi likumos. Farmaceitiem notiek regulāras mācības un semināri, jaunu zināšanu apguve ir pašsaprotama lieta. Lai gan ir iespēja karjeru turpināt arī zāļu lieltirgotavās vai ražotnēs, Ivanda sevi nākotnē redz aptiekā - ikdienas kontakts ar klientiem, viņasprāt, rutīnu tur pa gabalu. Ivandai savā darbā patīk, tāpēc šad tad viņa uz to mēdz atnākt agrāk un aiziet vēlāk par darba laiku. Taču pietiek arī brīvo brīžu - ģimenei, vecākiem Rūjienā, ceļojumiem, dārza darbiem un grāmatu lasīšanai.