Spāņu neveiksmes kļuvušas par visa čempionāta lielāko sensāciju. Pasaules čempionu fani gan cer, ka, tiklīdz pēc nesenajiem savainojumiem kaujas formu atgūs Pau Gasols un Rūdijs Fernandess, spāņu mašīna sāks darboties ar pilniem apgriezieniem. Taču abi līderi mačā ar Turciju savu daļu darba paveica, toties nepārliecināja viņu partneri. Komandai pietrūkst saspēles vadītāja Hosē Kalderona dzelžainās rokas. Turklāt izskatās, ka ekspansīvais itāļu treneris Serdžo Skariolo nav ticis skaidrībā, kā panākt uzlabojumus teju desmit gadus slīpētajā spāņu mehānismā, kura «detaļām» nupat sāk parādīties paguruma pazīmes.
Spāņu prese Skariolo velta skarbus vārdus, tāpat kā Lietuvā netiek saudzēts Ramūns Butauts. Nepiepildījās cerība, ka Bulgārijas izlases salaušana būs noņēmusi važas no basketbolistu rokām un kājām. Mačā ar Slovēniju lietuvieši izskatījās tikpat bezcerīgi, cik 2001.gadā Ankarā pret Latviju, un jau trešās ceturtdaļas sākumā Butauts izkāra balto karogu (28:51). Zīmīgi, ka tieši tālākie rezervisti Mants Kalnietis un Jons Mačulis kļuva par rezultatīvākajiem komandā. Butauts jau uzņēmies pilnu atbildību par neveiksmēm, taču arī piebildis, ka komanda vēl varot likt lietā lielo potenciālu. Skeptiķi gan bilst, ka Lietuvas izlases izgāšanās esot bijusi zvaigznēs ierakstīta jau tajā brīdī, kad no spēlēšanas Eiropas čempionātā atteicies Šarūns Jasikēvičs. Basketbola lielvalstī(!) nav saspēles vadītāja, kas vismaz tuvotos ilggadējā līdera līmenim. Par Butauta mīluli Andrusu Mažuti tiekot sacerēti ironiski pantiņi (žēl, jo izcilais cīnītājs nudien nav vainīgs, ka treneris prasa no viņa neiespējamo). Savukārt universālais uzbrucējs Arturs Jomants pirmā numura pozīcijā jūtas krietni sliktāk nekā viņa priekštecis Ramūns Šiškausks.
Bet favorītu niša tukša nepaliek - tajā steidz iekārtoties gan pēc panākumiem izsalkušie slovēņi un serbi, gan labi organizētie turki un grieķi. Čempionāta otrā nedēļa sola jaunus pārsteigumus.