Ravēšot ekstrēmismu
Vairākās Kievijas Valsts domes komisijās šonedēļ izskatīts FDD iesniegtais priekšlikums piešķirt šai institūcijai pilnvaras vērsties pie jebkuras fiziskas vai juridiskas personas, lai brīdinātu, ka tā vēl nav paveikusi krimināli sodāmu nodarījumu, bet ar savu darbību ir tuvu tam.
Drošības dienesta vadība to motivē ar nepieciešamību «cīnīties pret Krievijas sabiedrībā, jo sevišķi jauniešu vidū, pieaugošo radikālismu un ekstrēmismu, ko veicina atsevišķi masu informācijas līdzekļi, kas atklāti iebaro individuālisma un vardarbības kultu», atsaucoties uz dokumentu, raksta izdevums Ņezavisimaja gazeta. Savukārt partijas Taisnīgā Krievija pārstāvis Genadijs Gudkovs uzskata, ka likums nepieciešams, lai varētu vērsties pret masu medijiem, kuri «veicina negatīvu procesu veidošanos garīgajā sfērā».
Likumprojekta kritiķi to nosaukuši par bezjēdzīgu un pilsoņu tiesības ierobežojošu. Krievijas tiesībsargs Vladimirs Lukins uzskata, ka ierosinājuma apstiprināšanas gadījumā ikvienu iedzīvotāju varēs «notvert, kaut kur aizvest un pateikt: dari to, nedari to, citādi mēs tev visu ko varam izdarīt». Savukārt Komunistiskās partijas deputāts Viktors Iļjuhins nesaprot, kādēļ FDD vajadzīgas šādas pilnvaras, ja likums jau paredz vēršanos pret personu, kura vainojama konkrētos noziedzīgos nodarījumos.
Nav saprotams, kā FDD noskaidros, vai personas darbības ir tuvu nelikumīgām. Institūcijas pārstāvji apgalvo, ka to palīdzēšot izdarīt «operatīvās darbības». Vairāki parlamentārieši uzskata, ka tādējādi atjaunošoties padomju gados pierastā anonīmās ziņošanas prakse.
Sūdz tiesā miliciju
Krievijas opozīcijas un cilvēktiesību aizstāvju sašutumu izraisījusi arī milicijas rīcība 31. maijā, izdzenājot un arestējot cilvēkus, kas Maskavas Triumfa laukumā bija ieradušies, lai paustu atbalstu pulcēšanās brīvībai. Vairāk nekā 20 mītiņa dalībnieku vērsušies tiesā ar sūdzību pret likumsargu rīcību. Viņi vēlas saņemt kompensāciju par to, ka miliči pret viņiem izturējušies rupji un situši.
Krievijas konstitūcijas 31. pants paredz pulcēšanās brīvību. Tādēļ kopš pagājušā gada vasaras katra mēneša 31. dienā opozīcijas atbalstītāji visā valstī sapulcējas miermīlīgiem mītiņiem.
Arī iepriekš šis pasākums Maskavā piesaistījis plašu dalībnieku skaitu, tomēr 31. maijā ieradās rekordliels daudzums cilvēku, vēsta organizatori. Arī arestēto skaits bijis tik liels kā nekad - milicijas rokās nonākuši 152 aktīvisti, vēsta Kommersant. Vairums arestēti par dalību nesankcionētā mītiņā vai pretošanos milicijas darbiniekiem.