Festivāla raža no 7. aprīļa līdz 18. maijam baudāma Rīgā un Latvijas reģionos.
Ceļā starp balto un melno
Atklāšanas koncerts, kā ierasts, notiks Rīgas dzelzceļa stacijā, tā atspoguļojot baleta mākslinieka mobilo raksturu - vienmēr ceļā. Jau šodien plkst. 17 tur tiek piedāvāts pērn Kultūras pils Ziemeļblāzma atklāšanai radītais uzvedums Dvēseles stīgas ar Raimonda Paula mūziku. Tajā piedalās Latvijas Nacionālā baleta solisti, deju grupa Dzirnas, baleta studija Grande, Raimonds Ozols ar vijoles solo, Raimonds Macats pie taustiņinstrumentiem. Galā koncerts Latvijas Nacionālajā operā 14.IV pulcēs starptautisko baleta konkursu laureātus, vadošos solistus no Vācijas, Ungārijas, Francijas, Krievijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas. Spānijas, Briseles un Polijas deju kompāniju izrādes būs skatāmas Rīgā, Preiļos, Valmierā, Ventspilī un Rēzeknē. Programmu papildinās tematiskas vizuālās mākslas izstādes, kinoseansi un meistarklases.
Flamenko deju kompānija Jesus Carmona & Cia, kuras vadošais solists, horeogrāfs un mākslinieciskais vadītājs ir Hesuss Karmona - flamenko zvaigzne Spānijā un pasaulē -, viesojas ar izrādi Melnais un baltais, ko izrādīs Rīgas Kongresu namā 29.IV, Ventspilī teātra namā Jūras vārti 28.IV un Rēzeknē Latgales vēstniecībā Gors 30.IV. «Dzīve ir divu pīlāru līdzāspastāvēšana - pilnība un tukšums, kas mijiedarbībā rada izaugsmi un virzību. Flamenko ir emocijas, vedot mūs cauri ilūzijām, sapņiem, ilgām un vēlmei cīnīties. Melnais un baltais kā iņ un jan, kā sievišķais un vīrišķais, atspoguļojot pozitīvo un negatīvo, zaudējumu un piepildījumu. Melnais dod enerģiju, lai sevi realizētu un, spītējot neveiksmēm, cīnītos par saviem sapņiem. Baltais raksturo maigumu, mieru, kas iegūts, rodot piepildījumu,» Hesuss Karmona saka par savu iestudējumu, kura horeogrāfija ietver dažādus flamenko stilus: trilla, fandango un farruca.
Melnais dimants
Briseles laikmetīgās dejas kompāniju Opinion Public, kura ar izrādi Bob'Art viesosies Rīgā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē 12.IV un Preiļos 10.IV, pirms trim gadiem izveidoja pieci slavenā Morisa Bežāra baleta (Lozannā) dejotāji. Šīs kompānijas radošās uzmanības centrā ir sabiedriskie procesi un cilvēku dzīvē nozīmīgas tēmas. Bob'Art sola elegantu, aizraujošu šovu, kas komiskā un satīriskā veidā parāda, kā mode transformējas mūsdienu mākslā. Izmantota plaša dejas tehnikas un skatuves mākslas izteiksmes līdzekļu palete, sākot ar deju un beidzot ar video un vizuālo mākslu.
Polijas dejas teātris no Poznaņas ar izrādi Četrdesmit iepriecinās nu jau pasaulslavenā norvēģu horeogrāfa, aizraujošu psiholoģisko baletstāstu meistara Jū Stremgrena fanus baleta festivālā Latvijā, kas savulaik (sākot ar viencēlienu Futbols) bija viena no pirmajām horeogrāfa starptautiskajām skatuvēm. Jaunā izrāde atspoguļo sievietes dzīvesstāstu 40 gadu gaitā, atklājot šaubas, cerības, ilgas, cīņu, izvēli un negaidītus likteņa pavērsienus un vienlaikus - arī Polijas Dejas teātra četrdesmit gadu veikumu. «Saka - dzīve ir kā grāmata. Bet dzīve nav grāmata. Dzīve ir rakstīta uz tūkstošiem lapaspušu. Jūs varat izveidot stāstu un teikt, ka tā ir patiesība. Stāsts ir atkarīgs no tā, kuras lapaspuses kurā brīdī mēs izmantojam. To sauc par izvēli,» savu koncepciju pamato Jū Stremgrens. Izrādes skatāmas Valmierā 14.IV un Rīgas Kongresu namā 16.IV.
Tūlīt pēc pirmizrādes Kopenhāgenas Karaliskajā operā Rīgas Kongresu namā 18.V būs skatāms Tima Raštona dejas teātra iestudējums Melnais dimants. «Dimantam piemīt dažādas nokrāsas - no gaiši mirdzošas līdz piesātināti melnai, tieši kā attiecības starp diviem mīlētājiem,» autors saka par izrādi, kurā izceļ jutekliskumu un enerģiju. Visbeidzot, mūsu pianiste Diāna Zandberga, kurai pirkstos uguns (tā rakstīja Spānijas laikraksts La Vanguardia), solokoncertā Deja ar klavierēm 10.IV Rēzeknē un 27.IV Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē arī kā dejotāja vedīs ceļojumā caur dažādu laikmetu dejas žanriem. Igauņu komponista Lepo Sumeras polistilistiskajā klavierdarbā Piedod, Friderik (1981) pat paredzēta horeogrāfiska kadence, kurā pianistiem jādejo.