1. Saeimas deputāta Andra Bērziņa pieteikums konkurēt ar Zatleru uz Valsts prezidenta posteni nav īsts pārsteigums, jo eksbaņķieris, lai gan plašākai publikai mazāk zināms, arvien bijis varas elites sastāvdaļa - kā Latvenergo padomes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un galu galā zaļo zemnieku (ZZS) Rīgas mēra amata kandidāts (tiesa, pēdējā gadījumā ZZS rindās atminas līdera īpašību trūkumu). Aizkulisēs runā, ka Bērziņš valsts pirmo amatpersonu posteņiem uzrunāts jau agrāk - kad vēl pie varas esošā Tautas partija zondēja augsni t.s. bezpartijiskiem kandidātiem (Mārtiņš Bondars, Aivis Ronis u.c.).
Bērziņa nelabvēļi puslīdz droši vilks dienasgaismā viņam savulaik piedēvēto piederību t.s. Valmieras vai pumpaino grupējumam, kas tika saistīts ar Andri Šķēli. Šis «kompromats» gan nav sevišķi pārliecinošs, jo grupējuma (ja pieņemam, ka kaut kas tāds pastāvēja) biedri gadu laikā pamanījušies atsvešināties un pat nonākt atšķirīgās nometnēs. Arī piedēvēt Bērziņam «slikto zviedru banku» ievilkšanu Latvijā būtu nedaudz dīvaini. Interesantāks laiks ir deviņdesmito gadu sākums, kad viņš bija Latvijas Bankas nodaļu privatizācijas kūrētājs, jo, kā saka zinoši ļaudis, šis process ne vienmēr izcēlās ar valsts interešu ievērošanu un prātīgumu. Tomēr neliekas, ka Bērziņa gadījumā varētu uzpeldēt kaut kas tik košs un priekšmetisks kā Zatlera «aploksnes». Cita lieta, ka, ņemot vērā tik iespaidīgu CV, ļoti maz ir zināms par Bērziņa uzskatiem, pat ekonomikas jautājumos (kas ir mazliet dīvaini parlamenta Tautsaimniecības komisijas vadītāja gadījumā).
Visbeidzot - pašmāju politiskajā mitoloģijā svarīgs elements: par viņu atzinīgus vārdus teicis Aivars Lembergs. Tas, protams, ir zīmīgi, tomēr šī fakta nozīmi nevajadzētu pārspīlēt - Lembergs labi izteicies arī par dažiem Vienotības politiķiem (Linda Mūrniece, Valdis Dombrovskis). Pat Bērziņam nesimpatizējoši politiķi nenoliedz viņa patstāvību, pat zināmu neelastību lēmumu pieņemšanā.
Jebkurā gadījumā ZZS virzīta cilvēka kļūšanas par Valsts prezidentu sasaistīšana ar valdības stabilitāti tuvāko mēnešu perspektīvā šķiet situatīva atmosfēras nokaitēšana likmju palielināšanai, jo reālāk koalīcijas izjukšanu var veicināt kārtējie nepatīkamie lēmumi 2012. gada budžeta kontekstā gada otrajā pusē. Ja tad valdība krīt, gadumijā būs nepieciešams jauns premjers, un no jaunā (vai «vecā») Valsts prezidenta tiek sagaidīts, ka viņš kā vēlamu aspektu jaunas valdības darbā minēs arī Saskaņas centra iekļaušanu koalīcijā. Andrim Bērziņam šāds uzstādījums, cik saprotams, problēmas nerada.
Ar lētumu vien «nepaņemsi»
2. Ņemot vērā nebeidzamās diskusijas par, no vienas puses, ārvalstu investoru piesaisti, un, no otras puses, jaunu eksporta tirgu apguvi, pieminēšanas vērts ir Ķīnas konkurētspējai veltīts raksts pagājušās nedēļas The Economist. Proti, kā Ķīnas priekšrocība tradicionāli tiek minēta zemākas algu izmaksas. Ietekmīgais izdevums atgādina, ka laikā no 2005. gada līdz 2010. gadam rūpniecībā nodarbināto vidējais atalgojums Ķīnā ir palielinājies par 69%, un tiek prognozēts, ka arī turpmāk tas pieaugs par apmēram 17% gadā. Rezultātā izmaksu aspekts jau 2015. gadā vairs nebūs tik būtisks - virkne ASV uzņēmumu pārceļ savas ražotnes atpakaļ uz dzimteni (piemēram, Wham-O, kas patērētājam pazīstams ar tādām precēm kā Frisbee un Hula Hoop).
Līdzīgas tendences esot vērojamas arī saistībā ar citām t.s. lēto izmaksu zemēm. Savā ziņā tā ir laba vēsts, jo drupina tādu kā Rietumu ražotāju (t.sk., Latvijas) nolemtību, ka «Ķīnā (Vjetnamā utt.) var saražot lētāk», tāpēc jāatsakās no veseliem ražošanas segmentiem. Tā ir labā ziņa arī aspektā, ka pašu t.s. lēto izmaksu zemju cilvēku pirktspēja palielinās un, ņemot vērā potenciālo pircēju skaitu, dod jēgu šo tirgu apgūšanai.
Publikācijā minēta vēl kāda būtiska nianse, kas ņemama vērā tiem Latvijā, kuri cer piesaistīt investīcijas ražošanā no ģeogrāfiski attālākiem reģioniem. Proti, objektīvu iemeslu dēļ (degvielas cenu kāpums u.c.) loģistikas izdevumiem ir tendence augt, attiecīgi vest preci no ražotnes attālā zemē, pat ja tajā ir citas izmaksu priekšrocības, var kļūt līdzvērtīgi ražotnes saglabāšanai pašu zemē.