Pavasarī, kad tik ļoti kārojas kā svaiga, spēcinoša un veselīga, mikrozaļumi ir lieliska izvēle uz sviestmaizes, pie salātiem vai kokteiļa sastāvā. Atšķirībā no lielveikalos pieejamajiem, kas nereti ir apvītuši, plastikātā iepakoti un sasmakuši vai līdz galam neizauguši, no Ilzes saņemto zaļumu kastē tie ir perfekti kā nomērīti, brīžiem pat ar visām rasas lāsītēm. Izrādās, zināšanas, kā saimniekot, nākušas pamazām, meklējot, eksperimentējot, lasot, jo Ilzei ir filosofes, nevis lauksaimnieces diploms.
Kā tu no filosofijas grāmatām nonāci lauku sētā?
Jau tad, kad mēs ar Juri precējāmies, mums bija skaidrs, ka gribam dzīvot laukos. Jurim šeit bija mantota zeme, bet nebija ne ēku, ne dārzu. Viņš mani te atveda, visu izrādīja un teica - te būvēsim māju, te iekopsim dārzu… Kamēr bija citi darbi, ar saimniekošanas plāniem gāja kā pa celmiem, jo laiks bija tikai brīvdienās, arī bērni mazi. Pirms dažiem gadiem Juris zaudēja darbu, nolēmām, ka ir īstais laiks mesties iekšā lauksaimnieku dzīvē. Bija ziema, neko tā uzreiz nevarējām izaudzēt, tāpēc meklējām informāciju, ar ko sākt, un izvēlējāmies audzēt mikrozaļumus.
Kā atradāt pirmos klientus?
Pirmie klienti bija restorāni. Izsludinājām, ka piedāvājam šādu produktu, un skatījāmies, kāda būs reakcija. Pavasarī jau arī individuālie klienti «pamodās no miega» un gribēja ko spirgtu.
Filosofe dobēs. Kā tu vispār zināji, kas jādara, lai tiktu pie ražas?
Audzēt jau nav grūti, bet var gadīties neveiksmes, taču tādēļ nedrīkst visam atmest ar roku. Darīdams tu arī mācies. Lasu grāmatas, mans neaizstājamais palīgs ir arī internets, jo par daudzām tēmām, to pašu mikrozaļumu audzēšanu, Latvijā informācijas maz, nav pat īsti, no kā špikot. Sākumā mums bija tikai trīs mikrozaļumu veidi, šobrīd ir 13. Izmēģinu, mēdz būt, ka kaut kas netiek iecienīts no pircējiem vai pašiem negaršo. Nu kā es cilvēkam piedāvāšu to, kas man pašai nešķiet gards un labs? Piemēram, sierāboliņš. Gadās, protams, ka kaut kas notiek un daļa ražas aiziet bojā. Ziemā mūsu pamatraža ir mikrozaļumi. Pārējās sezonas tas, kas nu kurā brīdī aktuāls un izaug, sākot no redīsiem, salātiem līdz gurķiem, ķirbjiem, bietēm, burkāniem. No mikrozaļumiem pircēji laikam visvairāk iecienījuši zirņus. Mums ar Juri gribas izmēģināt izaudzēt dažādas jaunas šķirnes. Man nav interesanti apstāties pie parastā, zināmā oranžā ķirbja, jo ir daudz dažādu ķirbju šķirņu ar daudzveidīgām garšas īpašībām. Sākumā grūti gāja pieradināt pircēju, bet nu jau cilvēki vairs nav tik konservatīvi, aizvien vairāk lasa, kļūst zinošāki.
Bioloģiskā saimniekošana ir dzīves uztveres jautājums vai klientu prasība?
Domāju, ka bioloģiskā saimniekošana ir filosofijas jautājums! Mums ir neliela saimniecība, ir četri bērni no skolas vecuma līdz bēbītim, kas skraida pa āru, kā gan mēs te varam izmantot ķīmiju? Kur to glabāt? Bērni iziet ārā, aiziet siltumnīcā uzkost kādu tomātiņu, izrauj burkānu no vagas un uzgrauž… Lielie bērni palīdz arī darbos, pelna kabatas naudiņu. Arī bagātīgā informācija par ķīmijas ietekmi uz vidi un cilvēka veselību liek apdomāties.