Finansējuma modelis varētu tikt ieviests jau 2013. vai 2014. gadā. Tas paredz vienlīdzīgu līdzekļu sadali visām ģimenēm neatkarīgi no tā, vai mazulis tiek sūtīts pašvaldības vai privātajā bērnudārzā, vai arī uzticēts aukļu dienestam vai bērnu pieskatīšanas centram. Tā tiktu novērsta situācija, ka 34 500 ģimeņu visā Latvijā joprojām netiek nodrošināti bērnudārza pakalpojumi. Šādas sistēmas ieviešana noteiktos gadījumos prasītu arī vecāku līdzfinansējumu, jo pašvaldībām varētu nepietikt līdzekļu, lai visiem pašvaldībā deklarētajiem bērniem finansētu pirmsskolas izglītību pilnā apjomā. Tas gan nenozīmē, ka vecākiem, kuru bērni apmeklē pašvaldības bērnudārzu, būtu jāmaksā tieši tāda pati summa kā tiem vecākiem, kuru bērni apmeklē privātu pirmsskolas izglītības iestādi, - šī starpība būtu atkarīga no bērna uzturēšanās izmaksām attiecīgajā bērnudārzā.
«Tātad - sadalām plācenīšus visiem pašvaldības bērniem vienādi. Ja plācenīšu mazāk nekā bērnu, tos nāksies sadalīt tā, lai visiem bērniem tiktu vienādi. Taču, lai bērns būtu paēdis, vecākiem jāpiemaksā. Attiecīgi - ja vecāks vēlas bērnam lielāku vai garšīgāku plācenīti, viņš maksā vairāk,» norādīts vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērniem paziņojumā.
Portāla Mammam.lv vadītāja Inga Akmentiņa iniciatīvu vērtē atzinīgi un uzsver, ka tas varētu mazināt nevienlīdzīgo situāciju starp tām ģimenēm, kuru bērniem laimējies ar vietu salīdzinoši lētākajos pašvaldību bērnudārzos, un tām, kas maksā lielākas summas par privātajiem bērnudārziem. «Protams, mani interesētu, kāda ir vidējā summa, kas jāpiemaksā, bet tiešām - viens likums visiem,» viņa saka.
Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka gan pieļauj, ka problēma varētu būt līdzmaksājuma apjomā, jo ģimenēm ir atšķirīgas finansiālās situācijas: «Kas vienam ir maz, tas otram ir daudz. Nevar tā pateikt konkrētu summu, ko ģimenes varētu atļauties.»