Sabiedrībā tā pārsvarā asociējas ar Grieķijas finanšu problēmām, kuras neprasmīga risinājuma gadījumā var kļūt arī par Latvijas problēmām, tomēr daudz lielāku efektu var radīt pēdējās nedēļās aktualizējusies vērtspapīru izpārdošana Ķīnas fondu tirgū, kas pamazām pārsviedusies arī uz citu valstu biržām.
Lai arī ierindas Latvijas iedzīvotājam notikumi kaut kur Volstrītā var šķist attālināti no reālās dzīves, pastarpināti šie notikumi tomēr ietekmē daudzu valstu iedzīvotāju ikdienu. Tāpēc tas, vai pēdējo nedēļu kritums akciju tirgos būs bijusi tikai īslaicīga neliela korekcija, kas ļauj vērtspapīru portfeļus papildināt ar lētākiem finanšu aktīviem, vai arī sekos ilgāka lejupslīde, ir svarīgs faktors arī mūsu valsts tautsaimniecībai.
No Ķīnas līdz Latvijai
«Vērojot kritumu fondu tirgū, kā arī neseno juaņas devalvāciju, rodas jautājumi par Ķīnas ekonomikas stāvokli. Pagaidām lejupslīdes, kas pārsteidza ar tās spējumu, ietekme uz ekonomiku vērtējama kā neliela,» situāciju attiecībā uz Ķīnu augusta beigās raksturoja SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Tomēr, laikam ejot, situācija kļūst aizvien nepatīkamāka.
Jautāts, kā iepriekšējās nedēļās notiekošo procesu turpinājums varētu ietekmēt naudas piesaisti uzņēmumiem, LHV bankas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Māris Rambaks skaidro, ka varētu samazināties investoru pieprasījums pēc jaunām vērtspapīru emisijām un kopējais ieguldījumu risks kļuvis lielāks. Komentējot Ķīnas notikumus, LHV bankas pārstāvis skaidro, ka juaņas devalvācijas iespaidā kompānijām tagad būs dārgāk apkalpot savus parādus, kas bieži ir ASV dolāros. Turklāt izaugsmes bremzēšanās vietējā ekonomikā arī nenāk par labu, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka atsevišķas privātu firmu aplēses par iekšzemes kopprodukta izaugsmi gandrīz divas reizes atšķiras no oficiālajiem datiem.
Tas savukārt var kļūt par jaunu ieganstu tam, lai vērtspapīru portfeļus atkal piemeklētu izpārdošanas. Uz to norāda arī investīciju bankas Porta Finance partneris Mikus Janvars - elektrības patēriņš, industriālā ražošana un citi dati, viņaprāt, liecina, ka ekonomikas reālā attīstība varētu būt krietni vien lēnāka par Ķīnā prognozētajiem 7% gadā. «Ja tā patiešām ir, tad papildus Ķīnas akciju tirgum noteikti cietīs arī tie tirgi, kas nodarbojas ar izejvielu eksportu uz Ķīnu. Tāpat iespējams tādu ekonomiku kā, piemēram, Vācijas, kur pārstāvētajām kompānijām ir ievērojama industriālo un patēriņa produktu ekspozīcija uz Ķīnu, akciju tirgus kritums,» spriež M. Janvars.
Tālāka lejupslīde būs norāde uz zināmu globālās finanšu sistēmas vājumu, kas galu galā rezultēsies lēnākā naudas apritē, kas potenciāli nozīmē investīciju bremzēšanos, turklāt zema finanšu aprite var būt signāls deflācijai un ļoti ticamam pasūtījumu apjomu samazinājumam jau esošajiem uzņēmumiem, kas gala rezultātā ietekmēs korporatīvā sektora spēju tikt galā ar kredītsaistībām, bet ierindas iedzīvotāju līmenī samazināt jau tā par pieticīgu uzskatīto labklājības līmeni. Latvija var negatīvi tikt ietekmēta gan saistībā ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos eksporta tirgos, gan arī tāpēc, ka naudas pieejamība uzņēmumiem var kļūt grūtāka nekā līdz šim.
Praktiski tas var nozīmēt, ka uzņēmumiem kļūs sarežģītāk piesaistīt naudu vērtspapīru tirgū neatkarīgi no tā, vai tas tiek izdarīts ar jaunu akciju vai obligāciju emisiju palīdzību. Tiklīdz situācija finanšu tirgos kļūst saspringtāka, arī banku gatavība kreditēt tradicionāli kļūst mazāka, līdz ar to tas nozīmē, ka uzņēmējdarbībai var rasties lielākas grūtības tikt pie apgrozāmajiem līdzekļiem. Šādā situācijā arī mājsaimniecībām aizdevumu izsniegšana piebremzējas, galu galā nonākot pie tā, ka arī pirkumi uz kredīta var samazināties, līdz ar to arī reālajā ekonomikā pamazām tiek iegriezta savdabīga lejupejoša spirāle, kuras apstāšanās tradicionāli notiek vairākus ceturkšņus pēc tam, kad pircēju aktivitāte biržās gājusi augšup.
Cerību stariņš
Pēc D. Gašpuiša teiktā, lielais risks, ko tirgus svārstības sagādā pašreiz trauslajai globālās ekonomikas izaugsmei, rada lielas galvas sāpes monetārās politikas veidotājiem. Proti, jautājums ir par to, kā noslēgt pašreizējos ekonomikas stimulēšanas pasākumus, kas balstīti uz dažādu finanšu aktīvu pirkšanu vērtspapīru biržās, vienlaikus neizraisot jaunas tirgus turbulences. «Visticamāk, ka pasaule no tā izvairīties nespēs, kas nozīmē strauju svārstību riskus un arī ietekmi uz ekonomikas izaugsmi. Var ciest strauji augošās ekonomikas, kas piedzīvos kapitāla aizplūšanu. Ar to patlaban sastopas Ķīna, bet riska zonā ir arī pārējās Āzijas ekonomikas. Tāpat īpaši jutīga pret kapitāla plūsmām ir Turcijas ekonomika,» norāda SEB bankas speciālists.
M. Janvars piebilst, ka pašreizējais tirgus svārstīgums negatīvi atsaucas arī uz augsta riska obligāciju pieprasījumu, kamēr zemāka riska parāda vērtspapīri kļūst relatīvi pievilcīgāki. Tas nozīmē, ka daudzām valstīm kļūst vai arī var kļūt grūtāk pārfinansēt savas parādsaistības, kas savukārt var kļūt par jaunu spriedzes avotu finanšu tirgū. Tomēr nav ļaunuma bez labuma, jo, augot spriedzei, investori meklē patvērumu zemāka riska pakāpes finanšu tirgus vērtspapīrus, pie kuriem pieder finansiāli stabilo Eiropas valstu, tajā skaitā Latvijas, parāda vērtspapīri. Tas savukārt ļauj cerēt, ka mūsu valsts finansiālo saistību pārfinansēšanas iespējas nepasliktināsies.
Pie šāda scenārija pastāv iespēja ekonomikas sildīšanai uz iekšējo resursu rēķina. Turklāt papildu cerības saistītas ar Eiropas Centrālās bankas ekonomikas stimulēšanas programmu, kuras ietvaros paredzēts līdz nākamā gada septembrim katru mēnesi tērēt 60 miljardus eiro dažādu eirozonas valstu finanšu aktīvu uzpirkšanai. Tas tiek darīts ar mērķi uzturēt zemas ilgtermiņa procentu likmes, kas mazina komercbanku sektora iespējas gūt lielu peļņu no valsts finansēšanas, pērkot to parāda vērtspapīrus, un vienlaikus liek vairāk domāt par tautsaimniecības kreditēšanu, kas savukārt ir aizmetnis, piemēram, patēriņa pieaugumam, un tas savukārt veicina jaunu darba vietu radīšanu ne tikai ar pakalpojumu sfēru saistītajos sektoros, bet arī ražošanā un rezultējas ierindas indivīda labklājības līmeņa kāpumā.