Bertolts Fliks ieguvis jurista izglītību, strādājis par ierēdni Vācijas Tieslietu ministrijā un Deutsche Oper Berlin tehniskajā administrācijā, Latvijā pabijis arī atmodas gados, konsultējot vienu no pirmajiem Latvijas un ārvalstu kopuzņēmumiem Pirmaden. Krasāks viņa karjeras pavērsiens notika 1994. gadā, kad viņš atkal ieradās Latvijā jau kā Vācijas Privatizācijas aģentūras dibinātā uzņēmuma Treuhand Osteuropa Beratungsgesellschaft GmbH (Treuhand) konsultants, lai saistībā ar Vācijas Finanšu ministrijas finansētu projektu ar privatizācijas sistēmu iepazīstinātu arī latviešus. «Kad nodibināja Privatizācijas aģentūru (PA), uzaicināja arī vācu Treuhand, jo viņiem tas process skaitījās ļoti veiksmīgs. Tad tur parādījās Fliks, kas vadīja Vācijas uzņēmuma konsultāciju grupu Latvijā,» stāsta bijušais PA juridiskais direktors Viktors Šadinovs.
Tajā laikā viens no PA nodotajiem objektiem bija Lat-Avio, kas izrādījās maksātnespējīgs, un valdība nolēma, ka PA jāveido jauna nacionālā aviolīnija. «Bija jāveido jauna aviācijas attīstības koncepcija, kurā piedalījos es kā jurists, Tālis Linkaitis kā ekonomists un Bertolts Fliks, kas kaut ko zināja par avionozari. Kad koncepciju izveidojām, jaunajā uzņēmumā ieguldīja dažādus fondus un īpašumus, jo valstij naudas nebija,» airBaltic pirmsākumus skaidro V. Šadinovs. «Piesaistīja arī Scandinavian Airlines (SAS) un parakstīja līgumu, kas viņiem dod tiesības iecelt valdi, jo Latvija vienu uzņēmumu jau bija nogremdējusi un viņi negribēja riskēt,» viņš saka.
Līdz ar airBaltic izveidi 1995. gada augusta beigās Fliku iecēla par jaunā uzņēmuma padomes locekli, bet kopš 1999. gada viņš pilda aviosabiedrības padomes priekšsēdētāja pienākumus, padomē pārstāvot Latviju. Līdz ar SAS aiziešanu skandināvu uzņēmums akcijas piedāvāja iegādāties Latvijas valstij, bet iespēja valdībā netika atbalstīta. 2009. gadā SAS piederošās 47,2% airBaltic akciju iegādājās uzņēmuma vadība jeb Flika iepriekšējā gada decembrī izveidots uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas.